pljeckas miskaste

es zinu vienu pretīgu cilvēku. viņa dzīve ir sapista jau pašā saknē.. viņš nekad nedomā pāris soļus uz priekšu, bet visu dara emociju varā.. un tagad viņš jūtas tik vientuļš, pamests un noguris no savas atbildības nastas, ka labprāt gribētu kaut kur dziļi dziļi ielīst, lai neviens jauns kretīns, kurš noteikti šim cilvēkam liktos lielisks, jo jau sen novērots, ka viņam ir tieksme uz cilvēkiem, kas viņa dzīvi izdaiļo ar pamatīgu devu agonijas, nevarētu tikt klāt.. ak jā, šis pretīgais vientuļais cilvēks ir tas nožēlojamais mēsls, kuru es katru rītu redzu spogulī!