pljeckas miskaste

šodien manu sirdsapziņu atkal ar degošu koku pabakstīja donoru centrs ar savu sms ar aicinājumu uz asins nopumpēšanu. un diemžēl es atkal neesmu ārzemēs, kas viņuprāt ir vienīgais attaisnojošais iemesls manai nenākšanai. un tagad es jūtos vainīga par to, ka neeju glābt pāris dvēseles. ņemot vērā šos pārdzīvojumus agrāk visu laiku likās, ka man ir laba sirds, bet šodien sāku apdomāt iespēju, ka tomēr tie ir vāji nervi.

sermulis ar savu čīkstēšanu man ir uzdzinis vēlmi aiziet uz kādu no tiem mazajiem netīrajiem ūķīšiem un atslēgties no dzīves, diemžēl mērijas popinsas un viena cita faktora jautājums kā parasti ir aktuāls :( jācer, ka mans pacietības hormons izvilks vēl 2 nedēļas un noturēs mani pie veselā saprāta..