pljeckas miskaste

nevajag iet klāt cilvēkiem uz ielas un teikt kaut ko pašsaprotamu.. večiem* ir tāda mode gudriem purniem konstatēt acīm redzamus faktus.
es zinu, ka bērnam sniegā slīd kājas, kuram tad neslīd?! bet mana neiejūtība ir neierobežota, tāpēc likumsakarīgi, ka pēc šādas veča* piezīmes man vienkārši pilnīgi nejauši izslīdēja kaut kas par gudri dirst nav malku cirst.. un pēc tam tāds patīkams klusums.......

dzīvē ir daudz sāpju, un varbūt vienīgās sāpes, no kurām iespējams izvairīties, ir tās, kas rodas, kad mēs cenšamies izvairīties no sāpēm.
/kaut kāds RDLeins/