pljeckas miskaste

man bija smags rīts un nakts un vakars, viss vienā lielā murgā, tāpēc es no rīta uzpīpēju.. to sūdu es nometu zemē, kur tikko bija pāri gājis sētnieks, viņš stāvēja vēl metru no manis.. man bija tāds kauns.. es parasti nepīpēju uz ielas un kur nu vēl aiz sevis visu piediršu.. esmu kārtīgs un apzinīgs pilsonis. nu lūk un visa šī pārdzīvojuma iespaidā es pretēji saviem principiem tramvajā palaidu apsēsties vienu vecu sačākstējušu klimpu! pieņemsim, ka attiecības ar dabu un sabiedrību esmu nokārtojusi un savā nāves stundā mana sirds un prāts būs mierīgi :)