pljeckas miskaste

vakar lasīju bībeles stāstus mazajiem.. nezinu, cik tieši maziem tas bija domāts, bet tā kā pati arī neesmu bībeli studējusi, tad ar lielu baudu gāju cauri bībeles notikumiem vieglā tekstā.. un man beidzot saslēdzās!! es nemaz neesmu ļauns vai nepareizs cilvēks, viss ar mani ir kārībā! to es sapratu, kad izlasīju pastāstiņu par ābramu un viņa mīļoto dēlu īzaku, kuru viņš bija taisījis līdz 75 gadu vecumam. Un tad dievs lika viņam īzaku upurēt. nu pzd! dievs! upurēt! dēlam pārgriest rīkli, lai pierādītu dievam savu uzticību! vājprāts, ja tas tur augšā ir visus taisījis pēc sava vaiga, tad nav brīnums, ka tādi kretīni slāj pa zemi!!! ak jā, un tad beigās - nē nē abram nedari to! tipa baigais joks ne?! a ja nu dievam to sakot, ābrams sabītos un viņam paslīdētu roka?! man vienkārši nav ko teikt, tikai žēl, ka es šito murgu nebiju ātrāk atklājusi, tad varētu mierīgi gulēt un neuztraukties par to, ka manī mājo mūžīgais ļaunums...