pljeckas miskaste

šodien sapratu, ka mērfija kungam ir taisnība.. par maizīti nezinu, bet par to, ka notiks viss sliktais, kas var notikt, gan! es ļoti labi saprotu, ka dzīve ir kā pamatīga miskaste ar pāris kļūdas pēc tajā izmestām nodarīgām lietām, kuras lielākie naži pirmie paspēj pakampt, un galvenais ir tikai tas, kā tu to visu uztver savā šaurajā pierītē.. BET es tiešām nesaprotu, kāpēc es to nevaru pieņemt? vai tiešām mans prātiņš ir par sarežģītu, lai ļautos mēslu plūsmai un stulbi smaidītu (tas nu tiešām nav kompliments sev)...
šodien izlasīju vienu blogu, kurā čība gudri spriedelē par to kas ir laime.. tas murgs bija kā pīkstiens no leiputrijas, kurā laimi nesot jauna lūpu krāsa vai sarunas ar draudzenēm, nu diez vai ka tā būtu sevis noskaņošana uz īstās dzīves nots ... nu fui nu - kaka kakai galā!!!