pljeckas miskaste

man vienu brīdi bija sajūta, ka es metīšu pie malas. es nevarēju saņemties neko uzrakstīt, un arī pati skola sāka rādīties sapņos vairāk nekā vajadzētu, lai veselīgs cilvēks neaizietu ar putniem. toties tagad, kad es beidzot piebeidzu ļaunāko no darbiem, man kaut kā atlaida.. vispār man ir sajūta, ka es nekad īsti pirms tam neesmu mācījusies.. nez ko es darīju, kad iestājos bakalauros?! nebūtu tik daudz burājusi, gan tagad atcerētos, bet nu labi, lai tas paliek tur kur tas bija, tur bija vēl daudz visādu pretīgu lietu un cilvēku, kurus labāk nekustināt! un tagad, kad visas manas mazās draudzenītes pēc bakaulaura mēģina iebraukt, ko darīt tālāk, es droši varu teikt, ka nafig nevajag.. vajag iet tad kad gribās, un tad arī no sūda var izspiest pīrādziņu, nevis piecos no rīta pālī pēc kārtējā burvīgā vakara ar pāris debīliķiem, bliezt augšā bakalaura darbu!