| kā tādus zeme nes |
[Sep. 28th, 2011|11:48 am] |
lūk, likteņa ironija, vai kā to nosaukt.
Barcelona.
Schatz ir tālu, vizinās uz Francijas pusi ar savu tuvu draugu, kas vienlaicīgi ir friends with benefits, t.i., viņiem ir sekss pa laikam, un viņi ir bijušie un viņam viņa patīk. Bet mīl mani un dzīvot ar mani taisās, un negrasās ar viņu.
Bet pleeka tam netic. Nu tic, bet tik un tā droši nejūtas. Norakstu to uz vispārēju neuzticēšanos cilvēkiem, un kaut kādu agrāku notikumu pēdām. Bet, nu jā, esmu cītīgi apņēmusies bungāt, lai varu mierīgu sirdi t.i., bez sāncensības meitenei acīs paskatīties un justies drošai attiecībās.
Taču divas rindkopas īsāk - esmu greizsirdīga.
(būtiska nianse - Schatz un mana attiecību veidojuma ietvaros ir punkts, ka, ja ir vēlme, drīkst gulēt ar citiem)
Un ko dara pleeka? Protams, ka guļ ar citiem. Bet, lai arī tas ir oficiāli atļauts tik un tā pa reizei sajūtas vainīga Schatz priekšā. So jautājums kā tikt pie sajūtas, ka tā darīt ir ok, ka nav sevi jāšausta, jāsajūtas mauciski/vieglas uzvedības/vai vēl tur kā.
Tad otra lieta, paliek maz drusciņ labāk, kas īstenība nav labāk, bet drīzāk tāda atriebības sajūta :"Redzi, tu guli ar viņu (Schatz ar savu draudzeni ar priekšrocībām), es ar viņu un viņu, un viņu.
Skaties! Man sāpeja, ka tur ar viņu, redz' kā es tev tagad atriebjos - pamocies nu!"
Un tas ir drausmīgi un es negribu tā, tajā pat laikā iespēja gulēt ar citiem un spēt par to runāt ar otru, man šķiet ļoti saprātīga un laba. Tik, lai gan pati to ierosināju, rādas, ka neesmu līdz tam izaugusi.
Un iemesls šim ierakstam - nedēļu atpakaļ gandrīz sekss ar bārmeni. Svētdien ar co-surferi, vakar ar vienkāršī satiktu puisi no cs, vakarnakt ar hostu.
Šodien uzrakstīja tas svētdienas co-surferis (kas nozīmē, ka kaut kad posmā līdz sestdienai tiksimies, kas nozīmē ne tikai nevainīgu dejošanu). Šodien izbraukāsim Barselonu ar velo ar 'vnk satikto cs puisi', pēc tam vakariņas pie viņa. Tad ar hostu uz kādu koncertu un stipri droši, ka pēc tam sekss.
Tad co-surferi gribas kaut kā satikt.
Protams, ir iespēja, ka ja 'vnk satiktajam puisim' labāk stāvētu ar prezervatīvu, tas vakarnakt mājās (t.i., pie hosta nebūtu gājusi). Bet nu tak, nē, tik un tā, pat tad mēs kaut kā būtu gulējuši beigās.
Un tad visam pa virsu tikko uzrakstīja vēl viens ceļotājs, kas ar' tagad Barselonā, un pleekas pirmā doma : cērtams kociņš un gribu satikt, tikai nav kad. Un uz pusstundu vienu dienu arī kaut kā tā, nekā.
Un visa kopējā sajūta, ir, ka tikko Schatz prom tā pleeka atkal atpakaļ par jāklēnu, kas bija. Turklāt ar to sekojošo 'netīrības' un vainas apziņu, ka kārtīgas meitenes šita neuzvedas.
Pie meridiānu bungašanas nespēju pateikt 'i m basically clean, and good and worthy to love'. Un zinu, ka ja to tā atstāšu, tas rezultēs visadu slimību aktivizācijā un sapīgās mēnešreizēs.
ufff.... |
|
|