Es nezinu, kā ir tev, bet man meklēšana hroniski nav iedzimta. Man priekšā uz plaukta var stāvēt šķērītes, ko meklēju, bet es viņas ieraudzīšu tik pēc laba brīsniņa.
Tāpēc vienmēr kad kāds lūdz kko atnest, es klusībā novaidos, jo atkal būs jāmeklē un atkal neredzēšu ziloni trauku veikalā.
Varbūt tev tā ir ar cilvēkiem mazpazīstamiem.

(Reply to this) (Thread)

Var jau būt, var jau būt... Vien lieta tāda, ka pēc statistikas patiesi mazredzētus/neredzētus cilvēkus parasti pūli sazīmēju labi un ātri, savukārt ar šo jauno cilvēku esmu teju diendienā jau divas nedēļas.
Bet nu neko bērns ar mani vēl runā. Šorīt no rīta pazinu, ka mājās nav svešs uzradies. Vien rīta miegainumā nesapratu, ka man pie gultas stāv puika, kas saka, ka apnicis gulēt, ne meitenīte kā parasti.
Varbūt vaig vnk pagulēt vairāk i tad visus pazīšu un atradīšu:D

(Reply to this) (Parent)