| |
[Jul. 16th, 2010|05:46 am] |
ir gandrīz seši no rīta, filma noskatīta, vīns izdzerts, kompānija atlūzusi, izlasīts viens epasts, un asaras vnk birst un birst pār vaigiem bez skaņas un uz lūpām apslāpēts kliedziens, lai visus nesaceltu kājās.
kāda, kāda velna pēc cilvēki laicīgi nevar pateikt, ka nē paldies, nesanāks. ka pat neiedomājas, ka viņu gļēvulība var kādam tik ellē sāpēt. ka nav, ka ir citi mērķi. vnk pateikt un iet kur gribi iet. bet nevis tā - šitā |
|
|
