| |
[Jun. 14th, 2011|03:17 am] |
fantastisks pārgājiens un vienkārši būšana pie jūras. būtu tur elektrība telefonam un internets vēl kādas pāris dienas tā padzīvotos. Gribas tagad pie Dižjūras nu vai arī smukas Mazjūras ne Rīgā, bet tad atkal visāda sociālā dzīve atbirst.
Līdzsvars varētu būt, piem., Rojā. Vien kā tur ar kultūras dzīvi. Ideāli Rojas vai Kolkas mieru un ainavu un Rīgas sab. aktīvo dzīvi.
Jā, un pirmo reizi dzīvē man šķita, ka Rīga smird. Bet tas viss ir saprotami un nu jau ir tīri ok.
Dzīvoju es te kaut kas pa vidu starp komūnu un harēmu. Komūna jo piecistabu dzīvoklis ar raibu, bet patīkamu publiku. Harēms, jo ir zem viena jumta saorganizējušās Sanda trīs bijušās draudzenes. Un, kas svarīgākais, visas rītos un vakaros savācas kopā pie virtuves galda jauki tērzējot, apskaujoties, smejoties un kopīgi risinot visas sadzīves lietas. I pie tā paša galda arī pats Sandis.
Nervu nomierināšanas jaunā bezalkohola un beztabakas politika darbojas sliktāk kā plānots. Pie tam, klāt vēl arī stāsts no sērijas 'kompānijas pēc pakārās'.
Izlēkājos viena un vēlā vakarā pa batutiem pie Kongesnama. Kas pozitīvi, jo palika labāk.
Pret vīriešiem šobrīd dažubrīd ir iestājusies spēcīgas distancēšanās fāze, un tai pašā laikā interese un fizioloģiska vajadzība.
Draudzenei skaidrā tekstā, pirms tam ievelkot dziļu elpu, pateicu, ka negribu tikties. Un ar visām skumjām tik un tā situ sev uz plecu.
Jānogalina vēl kaut kā 2diena un 3diena un tad 4dien uz Tallinnu un Edinburgu. Un tur atkal nekādu plānu pēc Jāņiem. Un atkal biedē plānu trūkums. Bet visvairāk par naudas izdošanu. Jāapskatās konta stāvoklis, vai vispār ir pamata uztraukumam, ka drīz beigsies, ka nepietiks, ka pietrūks |
|
|
