| smēķēšana, šokēšana, jaungads |
[Jan. 4th, 2011|05:50 pm] |
tikko vēlreiz apstiprinājās, ka man vairs nav baudas no smēķēšanas. man vairs negaršo tabaka. ok, nu ja kāda ļoti garšīga zāle (tāda sen nav gadījusies), zsvētkos vēl garšoja mentola cigaretes. bet moš tas tāpēc vien, ka man mentols prasās. Jo toč citādi vairs nekāda baudījuma.
šito piefiksēju jau kādu laiciņu atpakaļ, ka vairs negribas pīpēt. šodien gribējās tā pilnīgi demostratīvi iziet uz balkona uzpīpēt tā, lai tante redz. ok tad bik prasījās izziet nomierināties, bet tik un ta tas vairāk bija, lai šokētu, lai paskatītos reakciju. taču, kad māsīca pateica, ka nekas vairāk par izbrīnu nebūtu no tantes puses, tad visu vēlme noplaka.
nav man līdz šim bijusi tāda vēlme šokēt. bet arī tikai tos, kuriem tāpat jau manas darbības, domāšana liekas gana dīvaina un šausmināšanās vērta. tiem, kuriem gribu patikt gribas izturēties cik vien 'normāli' iespejams. bet arī tas varbūt vien par tiem, kuri šķiet, ka nesapratīs.
it kā jau nav diži labi (kaut vai pašai priekš sevis) izlikties par to, kas neesmu. bet, nu, jā, piefiksēju, ka jorpojām tēloju šo teātri, rādot indivīdam saprotamo pusi, nevis tā kā ir.
jorpojām manī ir paliela vēlme iekļauties, vismaz rādīt fasādi, ka iekļaujos. pašai gan tas ne ļoti patīk. izdzīvošanas instinkts, liela spēku enerģijas netērēšana vai fig viņ zin kas tas ir.
tai pat laikā tādas puslīdz pieņemamas lietas speru vaļā nedomājot, i pati ar to lepojos. piem., uz vienu no biežākajiem jautājumiem par to, ko šeit daru (t.i. dzīvojot te Somijā un nestrādājot algotu darbu, nestudējot vārda klasiskajā izpratnē), ar pārliecību un smaidu atbildu, ka dzīvoju.
ā un vēl viena forša lieta, jaungada vaicājot, kādi man plāni gadam, nāca strauja un pilnīgi 'no iekšām' atbilde - dzīvot laimīgi
:)) |
|
|
