| |
[Nov. 1st, 2010|11:01 pm] |
tagad klausos regeju un domāju moš nav tik traki. kaut gan viegli teikt, kad esi viena, visi guļ un māja manā rīcībā.
ne jau šitāda vide ir cena, lai varētu darit to, kas patīk un nedomātu par izdevumiem. jābūt tak kaut kādam apvienojumam iespējamam. Un varbūt es visu pārāk dzīvi un personiski uztveru. Bet tad es nejustu to ko varu sajut un tas atkal nez vai būtu labi.
tagad varētu pacensties atrast to ruskij standart pudeli ko Zaniite tā centas nobāzt. tip lai es neizdzeru:) sabijās dzekiņš, ka ja reiz piedabūju, lai attaisa ne uz īpašu gadījumu, tad drošības labad jānorok, lai neizlok :D
tad vēl domāju pat studijām. viena klasesbiedrene, ļoti gudra, viņa bija tā, kas pavisam skaidri atteicās no studēšanas tikai tāpēc, ka vajag, nevis tāpēc, ka patiktu vai saskatītu tajā jēgu. Nu viņa raksta šitā:
" 1) 70% pamatotas bažas par nākotni; 2) vēlme kaut ko sasniegt, lai sev pierādītu, ka kaut ko varu (ko, protams, varētu realizēt arī citādi)" un nevis, ka atrastu to kas patīk vai domātu, ka viņai to tiešām vajag.
pašai ienāk prāta, ka varetu kaut ko pastudēt. tikai pati nezinu kāpēc man tāda doma un vai man tiešām to vaig. un jautājums pat gandrīz drīzāk ir nevis 'pastudēt', bet 'pabeigt' |
|
|
