Sailgojos pēc mazāk sniega un vnk normālām vecām koka slēpēm, ar kurām toreiz slēpot bija pat ļoti ok, a tagad kā pīle pa ledu un kupenām. 

Un infrastruktūra ar šiem dīvaina - dikti sevi pozicionē kā perfektu vietu slēpošanai tur tādai un šitādai. Bet nav iespējams atvērt trašu kartes, un angļu versijā vispār izmet uz kaut kādu failu glabātuvi, kuru nevar palaist. 

Bet nu nekas, beigās i ceļš bij notīrīts, i līdz savam kalniņam bez palikšanas par sniega piku tiku i beigās vēl labu labas sniega moča pēdas atradu, kas aizveda līdz rubenim un jurtai, kas te tiek sauktas par kotkām, un ezeru, kur var gan smuku saullēktu, gan saulrietu redzēt. 

gala beigās vien telefons saplīsa (atkal), bet kompis ir atpakaļ dzīvē ar pavisam vnk taustiņu kombināciju. 

 tas, ka jāstrādā kaut kas pilnīgi riebīgs, jo tad nebūs ko ēst, un nebūs kur dzīvot . no šitā atvasinās, ka neko nedarīt nozīmē darīto, kas pašam patīk

 jāpalīdz (šito vārdu kontekstā, kādā esmu to iemācījusies, vispār būtu jādzēš no vārdnīcas uz visiem laikiem) 

nedrīkst modināt, ja pieaugušais guļ. pilnīgi nekādā gadījumā.(un tas nekas, ka ir visas tiesības to darīt. un ka vispār bērnam ir būtiski, ka vajag tieši tagad, nevis vēlāk kaut kad, kad izdarīs, kad pamodīsies, kad ienāks no govīm, kad būs vaga pabeigta....) jo citādi būs pārgurusi un nomirs. jo es neesmu ļāvusi gulēt un neesmu palīdzējusi. ka viņa dēļ manis ir pārstrādajusies un tāpēc beigta (par mammu) 

 un ir jāatbild, kad ar tevi runā (pieaugušais)