| debesis, ģimene |
[Sep. 6th, 2010|02:04 pm] |
Sanāca aizdoties uz Aizkraukles pusi līdz draugam uz ģimenes pasākumu, tā vietā, lai dotos uz Balto nakti un alus festivālu. Ar domu, ka labāk dabūt 'ģimenes sajūtu', kur esi pazīsts un gaidīts, vai klīst pa pilsētu kā jaunajam rīdzeniekam vienai vai ar CS paziņām. A la piederības sajūta lāga nebij, taču pazīstamas sejas gan vismaz, drausmīgi daudz visa kā garšīga un pirts. Bet labākais tajā visā bija vnk fantastiskas debesis ejot uz viņa vecāku mājām. Nelikās ne ceļš garš, ne auksti, nedz arī vientuļi. Un debesis... tik TIK TIK pilnas zvaigžņu. Neatceros vēl kaut redzējusi tik pilnas debesis. Ļoti, ļoti. Draugs redzēja daudz zvaigžņu krītam, es nevienu. Līdz redzēju vienu TĀDU! Ļoti strauji, ļoti spilgti un ļoti liela, ar garu spilgtu asti. Vnk KAUT KAS.
Un vēl ir super, ka dodies kaut kur, iepazīsties, par tevi rūpējas, saprot, un nav kaut kādas neveiklības sajūtas no sērijas, kad ved jauno meiteni radiem atrādīt vai vnk dzimto pusi parādīt. Viss ir tik viegli un vienkārši. Un var mierīgi vienā gultā bez ceremonijām sagulēt. Un, jā, var paļauties, justies droši un pasargāti, un saprasti un joprojām no pus vārda, jo zina jau gana daudz un gana pamatīgi |
|
|
| Comments: |
man zin kas liekas? ka Tev ir tas pats, kas man. ka ļoti gribas, lai Tevi pažēlo, mīļo un daudz, daudz apskauj.
tas nāk no garas, agras bērnības, ka tad, kad kāds bija nodarījis pāri, ielīdi tētim vai mammai azotē un viņi tevi samīļoja.
ķip. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}