| cirks aizbraucis, miers palicis |
Mar. 26th, 2013|09:25 pm |
kaut kur atrast balansu starp empātiju pret Medmāsu (manu auklējamo bērnu māti) un manu nepieciešamību izrunāt darba lietas. Viņu noķert (abpusēji) mierīgā, nemiegainā un nepārguruša stāvoklī nav izdevies. Mission (im)possible. Katru reizi dodos kareivīga un apņēmības pilna izkarot uzmanību, beigās redzu, ka šī atkal aptrakusi ņemas, apstājos un ņemos pagaidīt mierīgāku brīdi. Vienreiz izdevās (kad vēl nebiju vairāk pavērojusi viņu ikdienas darbībā).
Dzīvoklis tagad tukšs, neuzkopts, toties mierīgs un kluss. Ir opcija uzcept olas bez sāls. Un ir internets jorpojām (!). Drusku atgādina Seviļjas svkotu pie Enriques. Tikai, jā, te ir mierīgi un man ir atslēgas.
Gulēšanas teju kā brīvdabā, vien vējš nepūš un lietus nelīst un var ar zeķēm pārvietoties. Prieks, ka spēju komfortabli būt tādos apstākļos. Vien skāde, ka savu nazi-korķuviļķi iepakoju un ka sāls nav (šķīdināt sāls dezoderantu :) negribu jeb vnk neesmu tik pēc tā izslāpusi. ā, jā, un vēl kaut kur redzēju sāls lampu :D to kurā ietaisīts caurums un gaismiņu iespējams iemontēt)
Un vakara jautājums, kur atrast pieņemamā kvalitātē (lejup)nolādēt ne milzīga izmēra 'Avatar' vāciski, online skatīšanās neder.
Un jaut. nr.2. kā pavisam drīz 9brīvs starp 29/03 un 03/04) un maksimāli lēti no Vācijas aizlidot uz Turciju? |
|