26 Jūlijs 2013 @ 12:02
 
Dalos,bet negaidu.
 
ir doma
 
25 Jūlijs 2013 @ 11:25
 
Damn these walls
In the moment we're ten feet tall.

 
ir doma
 
17 Jūlijs 2013 @ 21:55
 
Against waiting only hoping helps./Ernst Bloch







 
4 raksta | ir doma
 
10 Jūlijs 2013 @ 12:03
 
Man nav jācīnās par mīlestību pašai pret sevi, bet jāpieņem sevis esošajā realitātē, jo tā ir tagadne.
Mīlestība ir esošajā brīdī, ja man visu laiku būs jādomā,ka es mīlēšu sevis vēlāk, kad būšū tāda vai šāda, tad no manis nemaz nav jēgas.
Mīlēt sevi tagad.
 
5 raksta | ir doma
 
08 Jūlijs 2013 @ 11:17
 
Ar visiem motociklistiem un ko, sēžu un tizli smaidu ^__^

Tik daudz sveikumu :) Paaldddieeesss! :)
 
ir doma
 
01 Jūlijs 2013 @ 23:02
 
Tumsiņa,dīdīšanās,attēli,smaržas un dūmi.
Mūziku ausīs un vediet mani pa ceļu ar tiem pagriezieniem un kokiem,kas maina izmērus,vietas,gadus un apveidus.
 
ir doma
 
01 Jūlijs 2013 @ 22:25
 
http://dairazalite.lv/albums/16/
 
ir doma
 
30 Jūnijs 2013 @ 22:12
 
Huh, līdz Engurei arī pirmoreiz dzīvē nokļuvu.
Paldies, bet attēls pašlaik tikai viens.
Negribu sasteigt.


 
1 raksta | ir doma
 
25 Jūnijs 2013 @ 22:44
Istaba bez gaismas, bet ar svaigu gaisu un ar to pietiek,lai aizietu gulēt mierīgi un mosties.  
Norakstīts no kāda lietotāja.


"Krustceļi
Netīrajā realitātē nav ideālu scenāriju. Nav "laimīgā atrisinājuma". (slavens ir teiciens, ka ceļš pats ir laime) Visbiežāk cilvēki jūtas laimīgi tādēļ, ka ir saņēmuši apsolījumu, cerību (kas pats par sevi nebūtu slikti) un sajauc šo apsolījumu vai cerību ar pašu lietu. "Tas jau ir mans!" Un no sava grūti atteikties. Bet neviens ceļš nav tavs, kā vien tas, kas zem kājām. Taisnākais ceļš parasti ir nesamērīgi garš vai pat neiespējams. Bet galu galā taču gribas tik vien kā iet - ja mērķa vairs nav. Un tehniski nav vajadzīgs (kaut ir vēlams), un var turpināties - soļa attālumā mērķu ir gana. Visi cieš, visi mirst. Visi aug, visi dzīvo - ja vien neieciklējas savā "laimīgajā atrisinājumā", savā "ideālajā scenārijā", ticot faktiski neesošajam, atstāj ap sevi un sevī kaujas lauku, uz kuru ieradušies tikai dzīvie, bet uzvarējuši roboti un kompjūteri. Impērijas uzvaras gājiens pretī skaudrajai traģēdijai - bet skatītāji parasti aplaudē, kad ļaundara tālejošais plāns pārvēršas sevis cienīgos pelnos - aplaudē, jo tad, kad zināma cerības cena, top skaidrs, ka no savas kabatas to neviens nevar nosegt. Un dzimst nelietība, ticības/cerības/mīlestības lielā māsa. Katrs mēs piedzimstam gūstā - un der sevi no tā atbrīvot, vai vismaz ticību, cerību, mīlestību: ticība kā apzināta aprobežotība, cerība uz reālo varbūtību, mīlestība kā aprēķināts uzticības kredīts. Zūd visvarenība, vislabvēlība un vienaldzība. Paliek savi spēki, atbildība un rūpes. Tu kļūsti sev par vecākiem. Un tu zini - tuvu vai tālu, bet āboli krīt. Paliek tikai ziema, vasara, pavasaris un rudens. Toties šīs dzīves daudziem no mums dotas vairākas. Vai tikai viena - pa taisno uz nāvi."
"
 
ir doma
 
16 Jūnijs 2013 @ 20:28
 
Pārgājiens.

 
ir doma
 
12 Jūnijs 2013 @ 10:53
 
Un Jūs taču tāpat zināt,kas es esmu.



 dairazalite.lv
 
4 raksta | ir doma
 
10 Jūnijs 2013 @ 13:15
 
Skola pabeigta.

Labi, jāiet ar iedzert pa kādam šotam uz šito visu pasākumu.
Turās.
 
3 raksta | ir doma
 
09 Jūnijs 2013 @ 09:41
 

Portico Quartet- Ruins

Un šķiet,ka šādi ir cilvēki.

 
ir doma
 
04 Jūnijs 2013 @ 07:55
 
Gribas atkal fotografēt.
 
7 raksta | ir doma
 
25 Maijs 2013 @ 21:29
 
Es varu.
 
ir doma
 
25 Maijs 2013 @ 08:14
 
Vairs nav baiļu no sevis.
Vairs nav baiļu būt ar sevi vienā personā.

 Varbūt, agrie rīti.


 Lanterns On The Lake - If I Have Been Unkind
 
ir doma
 
15 Maijs 2013 @ 19:29
 
Šādi mēs dzīvojam.




 
5 raksta | ir doma
 
06 Maijs 2013 @ 19:17
 
"Nu nav tāds slikti vai labi. Ir tā ,kā ir"
 
3 raksta | ir doma
 
01 Maijs 2013 @ 14:42
 
Un tad tās visas pasaules apziņas ietriecas tevī kā meteorīti.
Tie izdeg, bet atstāj uzārdītu zemi.
 
ir doma
 
01 Maijs 2013 @ 11:17
AB  
Lūgšana.

"Dod dzīvei laiku. Nesadedzini sevi pirms laika.
Ļauj zvaigznēm jaunu un jaunu nakti.
Ļaujies saulei parādīt citu dienu un tevi citādā gaismā.
Nenoskumsti pirms laika. Dod dzīvību laikam."


Inga Ābele




 
ir doma
 
01 Maijs 2013 @ 10:30
 

Men's Brain vs Women brain



Kastes vs Vadi.

 
ir doma
 
27 Aprīlis 2013 @ 10:17
 
Šis sestdienas rīts noteikti skan kā King of leon- Closer.






 
1 raksta | ir doma
 
25 Aprīlis 2013 @ 17:22
 
Es esmu,kas varu būt.

Es esmu.
 
ir doma
 
22 Aprīlis 2013 @ 12:14
 
Atlūgums uzrakstīts!
 
 
20 Aprīlis 2013 @ 10:47
 
Ir tādas maziņas apziņas kripatiņas,kas dzīvo savu pastāvīgu dzīvi pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tu esi laimīgs vai, piemēram, guli; tā reizēm izliekas par atmiņām, bet īstenībā ir diezgan acumirklīgi veidojumi, tās pa īstam eksistē tikai dažas sekundes vai minūtes, taču atrodas ļoti cieši saistībā viena ar otru, ar to ,ko tu tajā brīdī domā, ar situāciju telpā, cilvēkiem,kas atrodas līdzās ,lai gan nē, ar cilvēkiem gandrīz nemaz, tās eksistē tikai tāpēc, lai nestu kādu noteiktu nastu,piemēram, iemīlēšanos vai naidu, vai satraukumu,bailes,kurās cilvēks pats sev negrib atzīties, vai gadās tā, ka negrib pat iedomāties par to ,ka varētu būt iemīlējies vai nobijies, vai,piemēram, ir bijis iemīlējies kaut kad, bet tagad - velns viņu zina, kā tur īsti ir, nu , un šī apziņas kripatiņa darbojas par tādām kā baterijām vai, teiksim,svecītēm, kas tiek aizdedzinātas viena no otras- katra no tām pati par sevi necik ilgi nevar izvilkt, bet tajā brīdī, kad tu uz viņu skaties un jūti- re,šī te tūlīt, tūlīt beigsies!- tu paņem nākamo un aizdedzini, un turpini skatīties, sēdi kaut kur istabas stūrī vai uz tilta,skaties uz viņu un redzi- re, es esmu iemīlējies! re, man ir bail!- bet reizēm gadās tā,ka tu aizmirsti un ilgi,ilgi neko neredzi... dzīvo savu dzīvi, ēd,slauki putekļus, guli, iznes miskasti vai dziedi, un tad pēkšņi vienā brīdī pamani, ka viņas nekur nav pazudušas, re,sēž un skatās uz sevi,sēž kaut kur tavas apziņas stūrītī un klusi mirkšķina, cenšas neelpot, bet viņas tur ir...mazās kripatiņas...dzīvas.


I.Šlāpins "Karmabandha"

 
ir doma
 
20 Aprīlis 2013 @ 10:40
 
Es šito čali pērku.


 
ir doma
 
19 Aprīlis 2013 @ 16:20
 
Varbūt tos rozā pleķīšus ,kas man izlec priekšā acīm varētu izskaidrot ar pavasari.
 
ir doma
 
18 Aprīlis 2013 @ 22:38
 

 Biffy Clyro - Biblical 


(mm)

Tom Odell- Hold me




 
ir doma
 
18 Aprīlis 2013 @ 19:30
 
un vēl ir tā,ka dzīve patiesībā
ir laimes barjerskrējiens uz riņķi
un zilumos nosistām kājām
ar katru nākamo apli
skriet kļūst aizvien vieglāk,
bet tad vienā brīdī tu pamani,
ka praktiski vairs nav palicis
nevienas neapgāztas barjeras
tas ir uz laimi,tu domā
tas noteikti ir uz laimi


I.Šlāpins "Karmabandha"




 
4 raksta | ir doma
 
16 Aprīlis 2013 @ 22:38
 

Jamie Woon- Shoulda



 
ir doma
 
16 Aprīlis 2013 @ 22:23
 
Neviena un nav.
 
 
13 Aprīlis 2013 @ 21:52
 
Hungry.




Priekš tiem,kas cīnās!
 
ir doma
 
10 Aprīlis 2013 @ 07:25
 
I won't back down.



 
ir doma
 
06 Aprīlis 2013 @ 19:19
 
Un mati smaržo.
 
1 raksta | ir doma
 
06 Aprīlis 2013 @ 09:18
 
Smaids izstiepjas un tur arī paliek.

Paldies,paldies Visiem!

Lielisks vakars un rīts!

^______^
 
ir doma
 
05 Aprīlis 2013 @ 13:48
 
Trīs dienās izceptas piecas kūkas.
Tā mēs dzīvojam,tā mēs svinam.



 
7 raksta | ir doma
 
03 Aprīlis 2013 @ 14:00
 
Kūkas gatavas!

Re,patiesības jau ir ,ka galvenais kas iekšā un kā tas garšo, domājams un cerams,ka labi.






 
7 raksta | ir doma
 
02 Aprīlis 2013 @ 06:33
We’ve never been out here before.  

Robbie Williams — Different



 
ir doma
 
01 Aprīlis 2013 @ 22:26
 
My head is an animal.



 
2 raksta | ir doma
 
30 Marts 2013 @ 19:26
 
Garlaicīgās dienās rodas labas sarunas
Dienas citāts: Krista , guļot stūrītī: "Rīt nav sabiedriskais transports par brīvu?" Daira: "Dēļ kā, Jēzus??!!"
 
1 raksta | ir doma