Previous | Mem | Next
 
* * * ([info]plaukstas) wrote 5. Augusts 2012, 10:36
Pats grūtākais ir strauji piecelties augstu. Tev liekas,kas esi jau augstu,bet pacelties vēl augstāk, un augstums atkal un atkal maina skatupunktu. Ja nav laika pie pārmaiņām pierast,pārmaiņas nogalina. No liela augstuma labāk redzamana pasaule, tu ieraudzīsi,kam tu kalpo. Nebaidies, nosauc tieši tādā vārdā- katrs kaut kam kalpo. Katra sirds ražo dzīvības spēku, un kāds to nosūc,- tie lielie,neredzamie sūkņi no aizlaikiem. Tie meti, kas pastāv mūžīgi, tie,kam vajag,lai būtu cilvēki, tie ,ko jau šumeri sauca pa dieviem. Māksla vai zinātne, bērns vai kaislība - kaut kas atņem tavu mūžu pa dienai vien,sev pašam to nav iespējams paturēt- atdod. Atdod,kam nav žēl! No liela augstuma skatoties,pazūd visi sīkie nevarēju,negribēju,nepratu,nezināju,nobažijs,nobijos,- paliek tikai tas,ko paveici. Ēnas pazūd,paliek izgaismoti,reti laukumi. Caur mākoņu plīsumiem līstoša saules gaisma. Pavisam nedaudz. Tas,ko tu paveici. Tas,ko nepadarīji,vairs nav svarīgi,tam nav nozīmes,nedz attaisnojuma,tā vispār nav,paliek tikai tas,kas ir.

I.Ā.


 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.