18 Jūnijs 2010 @ 12:38
Putna atmiņa  
"Vai tev arī ir tā, ka ik rītu atnāc sevī no ārpuses, it kā tu būtu tikai spogulis,kur sabiezēta gaismai?
Reizēm šķiet, ka esmu gaisa čaula ap manu ķermeni, tas viegli plīvošais siltuma karogs, kā ēna uzturas manas domas, smaržas un jūtība.
Vai tev arī ir tā ,ka reizēm tu turies atplēstiem spārniem tikai pasaules labad?
Ka tu elpo tikai tāpēc, ka kāds cilā tavas krūtis, likdams elpot?
Un gājputns nemaz nepieder sev, bet viņa iedēstītam ceļam.
Diena apmācas, bet tu nedrīksti apmākties, jo spārni nepieder tev.
Nedrīkst neizturēt un izturi.
Turies gaisā."

"Un nākamā diena jau pavisam citādāka- kā cits mūžs.
Kamēr pienāk tāds brīdis, kad pasaule ieķeras tavas pasaules priekškarā un nobrūk sev pie kājām kā strauji beidzies negaiss, atklādams kailas debesis, kur vairs nekas nenotiek.
No šīm debesīm nāk spēks saturēt dienas kopā."

"Naktīs mūsu nemaz nav.
Naktīs mūs sabradā sapņi."

I.Ābele "Kamenes un skudras"