Uz Tavas plaukstas izkust no laimes... - Post a comment

Kungs, man sevi aizmirst ļauj,
Ļauj no sevis aiziet man:
Nezināt, kas esmu, biju,
Neminēt, kas kādreiz būšu.

Ļauj man būt kā sniega pārslai,
Kas no Tavas dvesmas nāk, -
Traucoties pār zemi salto,
Mirkli gaismā iemirdzas.

Ļauj šai mazai nieka pārslai
Tavā Tēva delnā krist,
Izkust dievišķīgā elpā,
Tevī dzīvot, Tevī zust...

/Janīna Babre/