mani drausmīgi kaitina tādi Stībeļi un.. amm.. Busuļi ar savu dīvaino un smagnējo pozitīvismu. kas pat nav īsti pozitīvs.. tipiskais variants ar "esi optimistisks" vee!! Viņi priekš manis ir kā tādi neesošas apokalipses vēstneši. tas viss taču patiesībā ir pavisam citā līmenī.. un būtu savādāk jāpasaka.
"Kā meditācija atbrīvo no negatīvisma? Iztēlojies: Tu esi debesskrāpis. Tevī ir simtiem telpu. Šajās telpās ir milzums grabažu. Un tu pats esi atstājis visas šīs grabažas. Tagad tu iekāp liftā, proti, tu nirsti iekšpusē. Un dodies uz pagrabstāvu, uz vienotu lauku zem ēkas - uz tīro apziņu. Tas ir kā elektrizēts zelts. Tu to iepazīsti. Un šis elektrizētais zelts iedarbina mazus robotiņus apkopējus. Viņi sāk darboties un iztīra telpas. Noliek zeltu tur, kur bijuši netīrumi, grabažas un gruži. Stresu, kas tur mita, var atraisīt kā dzeloņstieples rituli. Tas izgaist, iznāk ārā. Tu vienlaikus kļūsti tīrs un gūsti iedvesmu. Tu esi ceļā uz brīnišķīgu apgaismības stāvokli."
Deivids Linčs ķerot lielo zivi Meditācja, apziņa un radošais gars
+ jāsaka , ka pagaidām lasot rodas sajūta, ka Deivids ir patiesi lāga zēns!!!!! :))
es sēžu, gaidu..līdz dzīve pieprasa rīcību. it kā jau gadiem dzīvotu bez AIZMUGURES (ne tādas, fiziskas) drīzāk tukšums, kas nekad nav neeksistējis. biedējoši.. un atkal dzīve pieprasa rīcību. un citas dzīves nav. lai arī draudētāji draud ar šādiem tādiem apstrīdamiem argumentiem. un protams, ka es palieku situācijā.. kurā es esmu vainīgais. un Tā viss ir pareizi.