mur

vaardiem nav noziimes, viens teica. bet toreiz gan par ko citu. nezinu par ko. ne man.

laiks kaut kaa tecinjus steidzas pabeigt arii sho kalendaaro 1/12
neskatoties uz luugsnaam
vinjsh luudz lai atstaaju durvis valjaa, bet kaa ar caurveeju? kaa ar tiem caurstaigaataajiem?


datumi smejaas par nolemtiibu paarmainjaam.
kad ir tas briidis, kad viss, kam bija jaamainaas ir mainiijies un iestaajas klusums? cik var skriet?
kur?
es ceru ka izejas nav. vismaz ne shoreiz.


nezinu kurai no religjijaam pieveersties.
kaa aizmukt no divkoshiem un neatdot atsleegas neuzticiigajiem.
tas ir mans.

kaa paredzeet zemestriices?

a es zinu kapeec durvis ir jaataisa ciet.
jo man ir par daudz speeka, lai padotos, bet es gribu padoties.
es gribu sabrukt un piedraazt visu un visus. neelpot svaigo mitro gaisu.
neest. neredzeet. nedzirdeet. man gribaas tukshumu.
un ja es buutu kaut kripatu vaajaaka es taa arii dariitu.
tikai racionaalaa smadzene man saka ka no taa nav jeegas.
tapeec ir jaasleedz ciet.
lai sirds dara vienu, un praats citu.
citaadi es mociishos aiz taa, ka piespiedu kaartaa kko daru.
spiezhu sev elpot feikoto gaisu.

es tik ljoti gribu lai atsleegas paliek pie vinja. es negribu atkal taas pakaart gaisaa.
es gribu apstaaties. man ir apnicis dziivot no pavasara liidz rudenim un mirt katru ziemu.
nelaid mani valjaa.
nelaid.