Atmiņas par bērziem aiz loga... Dzeltenām lapām, kailiem, tikko pumpurotiem un krāšņiem visā zaļumā. Bērziem četros gadalaikos.

Atmiņas par rītiem, kad modināja saule caur žalūzijām, par brokastīm ar Dvēseli.

Atmiņas par sarkano un oranžo velosipēdu - par brīvību, vēju, ātrumu un bērnības sapņa piepildījumu.

Atmiņas par simtiem pasaules svešvalodu, kas ar vienu vienīgu smaidu var pārvarēt jebkuras robežas un barjeras.

Atmiņas par pirmajiem soļiem salsas virpulī, par jaunatklātām emocijām - visaugstāko pacilātību, saules spēku un deju dvēselē.

Atmiņas par "Before the alarmclock starts ringing" un vīna vakariem, kad lija vai nelija lietus, kad klauvēja vai neklauvēja pie durvīm iedvesma.

Atmiņas par negulētām Peach Marley naktīm ar filmām, apelsīniem, kārtīm, Rafaello, tea&MTV.

Atmiņas par zvaigznēm, sarunām, skatieniem, B-backen kalniem..

un vēl un vēl...

atmiņas par Zviedriju..

kaut kas vairāk par atmiņām.

/InGa

Visi citroni vienādi skābi
Un cukurs – salds,
Bet asaras laimē
Dzimušas šoreiz.

Visi koki vienādi kaili
Un zemei auksti,
Bet sirds smaidot
Modusies šorīt.

/InGa
(2005)

es dejoju, lai nedomātu..

Iet savu vienīgo ceļu, neapstājoties, nemitīgi augot, nejūtot griestus virs galvas un iemācīties smelties laimi sevī, nevis ārējos apstākļos. Būt laimīgam, garīgu vērtību mūžīgos meklējumos un priecāties, ka pasauli nekad visu neizzināt.

/InGa

Pavisam nesen sev atklāju jaunu un tuvu mūzikas grupu - De Phazz - jazz ar soul, lounge pieskaņu.. Brīnišķīgs atklājums, kas iesākās ar kompozīciju "Something special", lūk, neliels fagments:

"Perfect combination,
Like the seashore and the shell,
'Cause you’re something special, babe,
Just like anybody else"

/De Phazz

Un šim atklājumam sekoja vēl viens... Skatījos i-netā, kas par grupu un tā.. un atradu, ka grupa septembrī būšot Rīgā... Fantastiski, vai ne?
25.septembris - tieši tas pats datums, kad Rīgā uzstājas Faithless, kas arī ir viena no manām iecienītākajām grupām. Un biļete jau ir.
Nav bēdu! Nenožēloju, protams, bet vajag taču tā vienā dienā, ne???

"You told me to look much further
You told me to walk much more
You told me that music matters
And to chase the dogs back from my door"

/Faithless


/InGa

Interesanti, ka, runājot ar cilvēku pa telefonu, mēs bieži vien pat nenojaušam, kur viņš atrodas, kā ir ģērbies, ko tajā brīdī dara..
Bet gadās tā, ka runā, runā, runā ar kādu pa telefonu, soļodams pa mazpilsētas ielu un gandrīz vai ar pieri ieskrien tai pašā cilvēkā, kurš otras klausules galā! Nu ne gluži ar pieri, bet nemani viņu tiktāl, kamēr viņu ieraugi seju pret seju. :D Tā man šodien gadījās satikt savu skolotāju! :) Smaids un smiekli! :D

/InGa

Es nepateikts vārds,
nedzimusi doma,
nerakstīts likums,
un tomēr ievērots.

Es apstājies laiks,
aizmirsta bērnība,
nesperts solis,
un tomēr uz priekšu.

Es nenodots sveiciens,
neatbildēts telefona zvans,
es pēdējais vilciena vagons
bez pasažieriem.

/InGa

man atkal prātā miljoniem paralēlās dzīves..
(kad griežam globusu un ieduram ar pirkstu jebkurā pasaules nostūrī, padomājam, cik skaisti tur, kā gribētos zem palmām, uz kalniem, pie okeāna...), taču STOP! Kā ar cilvēku dvēselēm, kurām savas sirdssāpes, savas tradīcijas, savas lūgšanas par labāku dzīvi, mērķi un piepildījums?
mēs, cilvēki, dzīvojam, cits citu ietekmējot, dažreiz pat nenojaušot, cik ĻOTI.


/InGa

Dzīve?
Viens slieksnis + simtiem pakāpienu.
Atpakaļgaitā uz priekšu,
skaitīt šķērsotos mini-metrus.

Cigāru dūmi kož acīs drūmi.
Paklūp šodienas etalons..

Metro bez galapunkta.

Ar diviem vārdiem var nepietikt,
Ar trim var būt krietni par daudz.

Kinolente, piebremzē!!!
Es pati savu lomu atveidoju.

/InGa

“Baltas debesis kā piens” apskāva mūs un mirkli pēc mirkļa iezīmēja ceļu no spāņu saules uz mūsu dvēselēm. Ceļu, kas šobrīd ir kaut kas vairāk par atmiņām.

Katram savs.

Man tas ir magoņu lauks, kas apvijās sapnim kā stīgas. Sapnim par Spāniju.

Kalni, kas uzsmaidīja tik viltīgi, ka ievainoja. Ar savu varenību un skaistumu. Reizē tveramu un netveramu.

Nesteiga. Pilnīgs pretstats mūsu izpratnei par to, kā pasaule iekārtota. Nevis steigties, lai paspētu visu, daudz un laikā, bet gan nesteigties, jo… būtībā tam nav nekāda izskaidrojuma un nevajag. Tā vienkāršāk, un viss.

/InGa

Pirmkārt, vēlos sveicināt Nas, jo tieši viņa iedrošināja mani sākt i-neta d-grāmatu, lai varētu radoši izpausties! Peace bror ;D!

Otrkārt, domu ir vairāk nekā laika, tāpēc šajā i-neta nostūrītī atradīsiet tikai varbūt tūkstošo daļiņu no manām pārdomām par dzīvi, sauli un debesīm virs zemes, pa kuru eju savu ceļu.

Treškārt, Paldies maniem mīļajiem, kas mani iedvesmo un atbalsta. Bez jums nebūtu ne manis tādas, kāda esmu, ne arī manas dzejas.

***
Ja piedurot pirkstu,
var mainīties viss,
Un pazemība ļauj pacelt nomestus vārdus,
Lai tīrāka zeme,
Tad žēlīgas debesis.

Ja dodies, kurp acis rāda,
Var mainīties viss.
Ja sirds nesit pret
telpu, kur apmesties.
Kad izmetam kartes un robežas,
Plašākas debesis.

Ja par strauju šodienas pulss,
Var mainīties viss...
... līdz netici, ka tas
notiek ar tevi –
kā filmā,
kur spilgtākas debesis.

/InGa