Dec. 29th, 2010 @ 12:24 am (no subject)

Viņa izskatījās mazliet nogurusi - kalsna, apmēram trīsdesmit astoņus gadus veca, ģērbusies pelēkā mētelī ar lielu, pūkainu bordo krāsas šalli un tādu pašu cepuri galvā. Par spīti tam, ka autobusā vēl bija palikušas pāris brīvas vietas, viņa nebija apsēdusies, bet stāvēja pie loga līdzās savam dēlēnam, ik pa laikam atbildot uz viņa jautājumiem, kamēr aiz smalkiem briļļu rāmjiem paslēptās acis izklaidīgi vērās garām slīdošajā Pārdaugavas ainavā. Kamēr autobuss darbojās, es nedzirdēju, par ko viņi runāja, bet kādā pieturā, kad tas apstājās uz mazliet ilgāku laiku, es izdzirdēju fragmentu no viņu sarunas. Viņa stāstīja par Hanzas pilsētu savienību. Un to stāstot un redzot savu astoņgadīgo dēlu uzmanīgi klausāmies un uzdodam papildjautājumus, viņas sejā parādījās neviltots maigums un lepnums par to, ka viņas dēls ir tik zinātkārs.
About this Entry