Šodien atļāvos sevi palutināt un apmeklēt kino man tīkamā veidā - vienatnē. Biju uz filmu Old Boy. Pēc filmas ļāvos pārdomām - kāpēc man patīk tādas filmas, un vai vispār patīk. Man atšķirībā no Tarantino nepiesaista brutāla asins izliešana un mēļu/zobu/roku  nogriešana/izraušana. Varbūt viens no tīkamajiem faktoriem ir ļoti labā aktierspēle - bet tas jau mūsdienās galīgi nav retums. Vēl jo vairāk - japāņu, ķīniešu utt. filmās laba aktierspēle ir gandrīz vienmēr, izņēmums ir Džekija Čana grāvēji.nu lūk, kas tad mani tai filmai saistīja.... nu laikam jau sižets - saistošs, nežēlīgs un tāds, kas pa nerviem uzdod. Bet vispār man ir ļoti dalītas jūas pret šo filmu.

Ja nu runāju par sliktiem aktieriem - manā skatījumā tie ir Leslijs Nīlsens un Džekijs Čans. Par Lesliju Nīlsenu - viņa jēlās parādijas galīgi nav manai acij tīkamas, bet iespējams jau ka vecajam vīram nav bijusi nemaz iespēja izrādīt savu ģeniālo aktiermeistarību, un vadzi - varbūt ir kāda laba filma ko man vērts redzēt un tad spriest par vina dotumiem. Es gan par to stipri šaubos... un Džekijs Čans - tas mazais, žiperīgais ķīnietis ar mūžam nemainīgo šauro, trulo un pastulbo smaidiņu mani iedzen vienkārši šaušalīgu vienaldzīu pret viņa darbiem. Tas ir pat vēl ļaunāk kā nepatika - ja man riebtos viņa filmas, tad vismaz es varētu skatīties un lādēties uz visu pēc kārtas - bet ja esmu pret to vienaldzīga, tad ir pavisam traki. Šie divi komēdiju varoņi mani nesaista galīgi un absolūti nemaz. Ir jau droši vien vēl daudzi tādi. Un kuri jūsuprāt ir sava amata nepratēji kino jomā?