| |
[May. 24th, 2008|11:15 am] |
|
Kaut kādā brīdī laikam būs jābeidz dzert. Tieši tagad es saprat vienu kopīgu īpašību šiem vakariem - es eju klāt pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem, un sevi apkanoju, teiktama: "Ei, čau! Atceries mani?" turklāt vēl mīlīgi līgodamās. Diemžēl tie cilvēki parasti izrādās skaidrāki, un parasti mani neatceras vai nevēlas atcerēties. Vakar tas viss kā jau vienmēr sākās nevainīgi pie jūras malkojot aliņus, beigās Dace ar Mārtiņu mani piespieda uzvilkt riktīgu padauzas kleitu (vai minikleitu, kas man sen jau par mazu ), un, protams, vakar satiku savu apzinīgo brālēnu, kas, protams, bija skaidrā, un arī nepārāk apmierināts ar to, ko redz. |
|
|
