| Mana problēma kubā |
[Mar. 31st, 2008|07:48 pm] |
Ziniet, kas ir sūdīgi? Tas, ka es tagad gribu skriet, bet neviens negrib to darīt ar mani kopā.
1.variants - Madara. Es aizbraucu līdz Mezītim ar trambuli un ejam skriet. Bet nē, Madara nevar skriet, jo mācās sūri grūti, turklāt vēl gatavo Dacei dāvanu par žirafēm un gorillām portugāļu valodā, nerunājot nemaz par to, ka viņa nav Mezītī. Ja viņa būtu Mezītī, es apautu noļurkušās, sarkanās ļegučkas, ieraustos trambulī, aizbrauktu līdz pieturai X (personas datu neizpaušana) un atstātu pie viņas džīnas, kas veiksmīgi slēptu noļurkušās, sarakanās ļegučkas. Tagad es varu tikai iet uzreiz ar noļurkušajām sarkanajām ļegučkām, bet tāda es tramvajā kāpt gribēšu tikai pēc pudelēm (skaits nenoteikts).
2.variants - Ilva. Ilva atnāk, atbrauc, atslapstās pie manis tās divas pieturas un ejam noskriet kapus. Bet nē - viņai šodien pīles jābaro ar Peeturu. Atkrīt.
3. variants - bezpartneriska apkaunojoša skriešana noļurkušajās sarkanajās ļegučkās kapos, tajā sūda parkā, kā viņu sauc, Brasā tobiš. Tieku piekauta un nodurta. Vai arī Arēna Rīga, vai Hanza (???). Varbūt nākamgad.
|
|
|
