| Šodiena |
[May. 20th, 2007|12:51 am] |
| [ | mood |
| | yeyeyeeee | ] |
| [ | music |
| | supertramp - breakfast in america | ] |
Kurš salāts man sastāstīja, ka piededzināt kārpu tāds čuššš vien ir??? Kad man ar šķidro slāpekli svilināja ādu, tā vis nelikās! Un kārpa ir turpat kur bijusi. Šodien divas lietas man uzvārīja labu garastāvokli:
1. Izgāju no Makdonalda un ieraudzīju, ka bariņš cilvēku, ģērbušies baltos DNB Nord krekliņos, klausījās Santas Didžus, ģērbušos šortos, pusgarās baltās zeķēs un augspapēdenēs, norādījumus skaļā balsī izrunāt: "Labu rītu saka saule, labu rītu svilpo vējš...utt", kā arī iet pa ielu un klapināt plaukstas gaisā virs galvas. Stāvēju es tur pašā laukuma centrā viena kā miets, un, pēc Santas Didžus sauciena:"Vai tiešām neviens neaplaudēs pēc šī burvīgā iznāciena?", sāku aplaudēt. Un saņēmu pretī: "Lūk, vismaz viens cilvēks, kas jums aplaudē!". Un viss bariņš aplaudēja man. Visi visiem plaudēja un es smaidīju un jutos jauki.
2.Ģildē aizgājām klausīties koncertu, Rozenberga orķestris izpildīja sažādu tautu tautasdziesmas Rozenberga apdarē. Mūsu rindā sēdēja trīs mani garastāvokļa uzlabotāji. Pareizāk sakot 2, trešā bija briļļaina norvēģu sieviete, kura bez emocijām nosēdēja visu koncerta laiku. Savukārt divi norvēģu vīrieši likās vēljoprojām saauguši ar hipiju un rokenrola kultūru krustojumu. Ģeniāli, viens, kurš ļoti līdzinājās Igijam Popam (sirms,by the way) vislaik kratīja galvu, berzēja rociņas, un vietās, kur publika neaplaudēja, izdvesa mūziķiem par godu visādas rēciena skaņas (droši vien uztrenējis neskaitāmajos apmeklētajos rokkoncertos). Otram bija sirmi gari mati un bārda, un ūsas - arī garas. rūtainas bikses un sarkanas vilnas zeķes - tas tikai kratīja kājas, toties ar to pilnībā pietika.
Tagad - tēja un grāmata...ak, cik vasaras bezdarbīas idille ir tuvu |
|
|
