| Stres |
[Mar. 3rd, 2007|01:35 am] |
Šodien es tik plūdeni vadīju auto! Tas bija patīkams pārsteigums, jo pagājušoreiz man sanāca galīgi pļūteni. Šodien es arī sapratu, ka man nesimpatizē tie pārgudrie latviešu mākslas zinātnieki, proti, tie, kuri stundām sēž pie vārdnīcas, meklējot pēc iespējas piņķerīgākus vārdus kā destruktīvisms, strukturālisms, universālims, pidirālisms utt., sapinot tos pēc iespējas garākā un "labskanīgākā" (lasi - nesakarīgākā) teikumā un smīnīgi berzējot rociņas par viennozīmīgu uzvaru pār kolēģiem - ļurļikiem, kuri vārdnīcās atraduši par vienu vārdu mazāk un kuru teksti izklausās sakarīgi. Diemžēl dažiem tie teksti ir (un diezgan bieži)jālasa, un vēl kaut kas no tā jāizloba.
Mamma ir tāds nervu kamols. "Šito tu nesavāci, kā tu neredzi, ka tas papīris mētājas ceļā, VAF VAF VAF VAF VAF!!!"
"Traukus nenomazgāji"
"Mamm, starp citu, tieši šodien es nomazgāju."
"Bet reku vēl šitā krūze palika!!!"
Un tu vari skaidrot cilvēkam, cik gribi, ka no psiholoģiskā viedokļa mūžīgā bļaušana par neizdarīto, un padarītā neievērošana nekādus rezultātus nenes, viņai nāsis vēl vairāk ieplešas...briesmīgi jau to atzīt, bet viņa kļūst maķēnīt veca. Lai arī vienmēr bijusi tāds stresa un nervu kamols, tomēr tagad es manu, ka visa tā bļaustīšanās uz mani, visa tā neapmierinātība ar KATRU sīkumu..tas izskatās pēc vientuļas sievietes novecošanas. Žēl man mammu. Ko darīt, nezinu. Katrā situācijā viņa saskata draudus.
"Tu neuzvilki šodien zeķubikses?" (domā par nieru slimību, sāpēm)
"Tu nobastoji stundu?" (domā par noziedzību, narkomāniju, labākajā gadījumā konduktora darbu)
"Tu gribi, lai ceļ koncertzāli?" (domā par manu absolūto nodevību, pievienošanos Demakovas kundzei, varbūt mani redz TP ložās hehe...)
Es zinu, ka tāds ir viņas zemapziņas domu gājiens. Tāds pats kā vecomātei. Un MĒĒĒN, cik vecomāte savā vecumā var būt kaitinoša! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}