bioluminiscence

Atzīme ļoti laimīgo atmiņu albumā - nolasīju priekšā dzejoļu krājumu.

Jūtos kā ravējams lauks.

Šī bija labākā nejaušā satikšanās.

Motociklu vēdergraižu tipa skaņas pilsētā ir ikdienišķs empātijas trūkuma atgādinājums. Ik reizi, kad tā notiek, es praktiski piestāju no piepešā skaņas šoka, pārbīļa, gandrīz fiziskām sāpēm, es nepierodu.
Tas, kopā ar gejības likumdošanas stāvokli, var būt vēl viens indikators sabiedrības skābuma vai sārmainības noteikšanai.

Stundām vārījām tapiokas 'krūtis'.

Viņai bija nelabi, bet es nevarēju apslāpēt laimes sajūtu.
Dodoties prom mani sildīja doma, ka es atstāju viņu ar kādām 100 Diānām, kas nav tipiski priecīgs teikums lesbiskuma kontekstā.

Aptiekai Avotu lata rajonā ir tāds darba laiks it kā tā atrastos kapsētā.

Valmieras autoostā viena sieviete prasa otrai 2 eiro. Tos prasījis Vitālijs, kuram tie nepieciešams priekš alus. Ar pašu Vitāliju sazināties tagad nevar, jo viņam telefons mājās lādējoties bez saimnieka klātbūtnes.
Divus eiro sieviete šobrīd iedot nevar.


Lasu Jaukumiņu. Viegli lasāmi, smagi un komiski atslābinoši nepieciešamajos brīžos. Ir būtiski ieraudzīt noteiktus mehānismus, parādības, iezīmes, lai spētu atidentificēties no tām.
Ieraudzīšanu veicinoša grāmata.

Īgnums ir nedaudz atgriezies.
Zvanot tēvam un vaicājot, vai varu Rīgā nopirkt pesticīdu kolorādo nedraugiem, atbildēju diezgan rupji un automātiski, sakot, ka man tam nav laika. Es laikam esmu mazliet nogurusi no lūgumiem, reizē ir bēdīgi, ka neesmu pratusi laicīgāk būt skaidrāka par savu spēku kapacitāti. Ajj


Varbūt es dusmojos, jo esmu mazliet dusmīga uz sevi.