bioluminiscence

Par zaļu pat vēl zaļāks kļūst pilsētas kanāls.

Šodien mums ir seleriju kātu anniversary diena.

Ja ne eksāmens rītdien, es veltītu šo dienu (vai visma daļu tās) seleriju izziņai.

Sēžu pie datora K. virtuvē un skatos uz krūzi ar bišu dejas trajektorijas zīmējumu.

Izeju pa durvīm un nonāku uz I. ielas. Viegli nosvīduši bruģa kauliņi. Pāri ceļam Torņkalna senlejā tek upe nogriežņos.
Nonākot mājās ielieku filo mīklas un apelsīnu gardumu blakus Ekselences kastei ar kartupeļu putru.
Kaut kā tā tas ir, kartupeļi un portokalapita blakus.

Mazais K. zvanā pateica, ka viņam žēl, ka man tik drīz bija jādodas uz Rīgu. A. ir veltījis vakaru tam, lai pārskatītu likumus un viņam ir atbilde, kuru var pamēģināt. K. mani apskauj. Šovakar rakstiski, bet rīt ļoti smaržīgi un pa īstam.

K. Jr. saka, ka Terminators ir no Scranton, the electric city.

(Vannā. Kājgaļa labajā malā deg svece burciņā. Aizkari ar delfīna motīvu atdala no pārējās telpas. Vāros sāļā tējā.)

Ūdens līmenis krīt, un garie matiņi uz manām neskūtajām kājam atgādina pēc plūdiem izmocītas zāles skupsnas.
Domāju par visām tām spontanitātēm, kuras kāds mēģinājis paturēt instrukcijās.

‘Fokusējies uz elpu, kas sastāv no ieelpas un izelpas, sēdi ačgārnajā lotusā un iztēlojies brūnu upīti’

Šī nav instrukcija. Pārāk daudz kas ir nesaglabājams, bet vienmēr atklājams no jauna.
Pa jaunai Amerikai kaut kur ik sekundi.



Šis bija skaisti.