bioluminiscence

Līdz ar Rīgu, beigsies sarakstes un saziņas. Kā vēl viena atmoda. Kā kāja ielikta durvīs. Ir ļoti grūti tā būt, kaut kam, īsti nekam. Kad man beidzot būs gana.
Un man aizvien šķiet, ka viņai neinteresē mani sapņi.

Parunājos ar B. Viņa iet cigun kursos un vārdu ‘joga’ izrunā ar otru o. Vienojāmies satikties. Viņa laikam grib būt mans draugs.
Vakaros notiek rituāls, es nomazgāju traukus un izslauku virtuves grīdu. Trauku mazgāšana atgādina ārā dzīvošanas laikus. Kamēr virtuves izlietnes truba nav nomainīta, nesu tos mazgāt uz vannu. Pacietība un pateicība, un kaut kas meditatīvs jebšu ļoti klātesošs ir tajā.
Ar māsu jūtos mazliet kā ar svešinieku, īpaši esot viņas mašīnā, viņas dzīvoklī.. it kā viņa būtu novilkusi kādu neredzamu aizsarglīniju ap sevi, lai stingri atdalītu ilgo gadu kopību.

Es nezinu, vai viņai interesē mani sapņi. Šķiet, ka drīzāk nē.

Pērkona vērošana bija skaistākais brīdis. Laukos pērkons tiek sagaidīts citādi. Visi darbi tiek nolikti malā, jutīgākās elektroierīces tiek izslēgtas. Kāds liek aizvērt logus, jo lodveida zibens un kāds vienmēr neaizver un stāv, skatās pa to. Visi apstājas un vēro. Bijība ir gaisā, visi ir kopā.

Džona Lenona portrets, izšūts krustdūrienā.

B. ļoti mērķtiecīgi grib ar mani runāties un satikt. Man nav ne jausmas, kādēļ. Neesam daudz sarakstījušās. Man aizmirstas un akūti trūka laiki, un bija grūti pieslēgties jauna cilvēka iepazīšanai. Šodien pazvanīšu, redzēs.

Vārds ‘pašizaugsme’ sāk šķist kaut kā aplams. Nav nekā, kam še augt, viss jau ir gatavs. Drīzāk tā ir sevis atrašana, jaunatklāšana.

Asafetīda ir šodienas jaunums. Iespējamā Kirēnu zudušās silfīdas līdziniece.
Arī es 3 no šī teikuma vārdiem uzzināju šodien.

Diena mājās laukos.
Man šķiet es uzrakstīšu kaut ko par savu māti. Drīzumā.

Esmu miglains, apjucis, miegains, skumjš un ļoti uzbudināts. Galvas kreisajā pusē atgriezies saspringums.
Jākrāmējas.