bioluminiscence

Ārā ir pirmslietus.

Techno, mama.
Māte bērnus sit, bet grīdu slauka glaudošām kustībām.

Putenis netraucēja domāt, ka ir jau vasara.
Pamostoties domāju, vai tiešām karš. Drīzāk nošķita agrs atkritumu izvedēju uzlidojums.

Ejot uz tualeti, E. strauji atvēra istabas durvis un teica, ka viņai bail iet ārā.

Vakardien, skatoties Mātes pienu gandrīz tukšajā zālē ar K., atcerējos par savu jaunās vēstures foto ideju. Pirms tam nebiju sev jautājusi, vai no morāles viedokļa to drīkstu. Domāju.. ka jā, ja atrastu cilvēkus, kuri tam piekrīt.
Bet, kad es vēl to īstenošu? Es esmu fotogrāfs ar mazo burtu, un man nav neviena tāda pāra kontaktu.

Mātes pienam neizdevās pilnībā paslēpt labu literāru veikumu. Pašvaki, latviski, bet pārdomas radoši.

Likteņa līdumnieki is an umbrella term for latvian movies with lots of soviet/post-soviet trauma, death, hopeless grey landscapes and unearnable luck.

Its science.
Jo ilgākas atvadas, jo drīzāk gaidāma nākamā tikšanās reize.

Gaiziņš identificējas kā kalns un vēlas, lai tā arī tiktu dēvēts.

Es: uz Valmieru. Ar karti.
Autobusa šoferis: ir jāstāv īstajā pieturā.
Es: nepaguvu, negribēju izskriet priekšā braucošai mašīnai.
Šoferis: kas, jums nepīkst karte?
Es: nē. Vecas tehnoloģijas.
Šoferis: (atvaira manu roku, kas pieņēma, ka karti no aparāta nāksies izņemt man pašai, tāpat kā ieliekot). (Iedod čeku un karti klusējot)
Es: paldies.

Bet turpina klusēt.