bioluminiscence

Nu man ir milzīga, pūkaina, vibrējoša čība, kurā var ielikt abas pēdas. Purngalam ir zaķa seja.

Tomēr ēzeļa.

Man jau teju nedēļu nav ne jausmas, vai es smaržoju pēc marinētiem gurķiem.
Skatos uz puteni aiz loga un jūtos apmaldījusies.

K. Jr.: ‘es neesmu rasists, bet man negaršo brūnā maize.’

(all the brūnie cilvēki in the world say ‘whaaat?)

Simto reizi pacietīgi mazgāju traukus zem neērtā krāna. Māte sēž pie datora un saka, ka dzimšanas dienā viņu nav apsveicis nedz brālis, ne mamma. Atbildu, ka tas ir savādi. Varbūt vajadzēja pateikt skaļi, ka pat, ja tevi apsveica maz cilvēku, tie atsvēra visus klusos. Pa dienu, kamēr es cepu, cepu un griezu, viņa vismaz trīs reizes pateica, ka drīz laikam mirs.
Starp cigaretēm, uno, grāmatu un lekcijām, pie sevis sapņoju par to, ko gribu šeit izveidot. Aplams vērotājs manī nezina, kā tam visam gūt naudu, un vids arī šogad iedos tikai 300 eiro.

Pa ceļam uz laukiem piezvana māsa, sakot, ka, iespējams, nevarēs atbraukt pretī uz pieturu, jo ceļš ir aizputināts. Pēc samierināšanās ar domu iet 3 km ar somām, zvana vēlreiz. Man pretī būs blakusvāģis.
Pa ceļam uz moča domāju, ka tas nekas, ja apgāzīsimies un iekritīsim sniega spilvenos grāvī.

No ilgākas raudāšanas mani attur tas, ka būs jāiet uz tualeti pēc papīra deguna izšņaukšanai.

Vakarpusē virtuvē parunājām par apbedīšanas normatīvajiem aktiem.
Dalījos ar savu kapsarga asistentes pieredzi, atziņām no pētījumiem par kapu sveču atkritumiem un kapsētu miesradīto piesārņojumu.

L. parādīja Ritus firmas vizītkarti. Kā mazs kapakmenīts.