bioluminiscence

Iesēju baldriņus, salātus, 40 zemeņu stādus, mizunu, bietes, kreses, 30 tulpju sīpolus, mangoldus, dilles, spinātus, burkānus, 3 hiacinšu sīpolus un 20 vagas kartupeļu.

Edsā iedēstīju 3 gada pārskatus. Divus tukšus un vienu ar nelielu pildījumu aktīvos/pasīvos.

Kartupeļu lauka vidū zvanīja no permakultūras biedrības, un jautāja, kā man iet biedrībā. Vējā kā pakurla 4x pārjautāju, ko tieši man jautā. Viņi veidos interaktīvu karti ar visiem permakultūriešiem, jo mazums kāds dzīvo man blakus un mēs vēl intuitīvi neesam viens otru sajutuši caur sapņiem par atslēgas dobēm un salmos audzētām bagātībām.

Rīt Rīgā viss jau būs uzziedējis.

Novadīju lekciju.
Viena studente teica, ka bijis ļoti interesanti.

K. ziņa mirkli pirms iziešanas no mājām sariesa asaras. To pašu sev teicu mirkli pirms viņa uzrakstīja.
Es nebeigšu sevi mīlēt arī tad, ja aizstostīšos un aizmirsīšos līdz ģībienam vai sārto vaigu uzliesmošanai. Vai visu tēmu saputrošanai vai citu cieņas zudumam, vai ‘vai vai vai’.

Lasīju lekciju sev. Cerēju izspiest vismaz stundu, sanāca teju divas.
Jūtos mierīgi kā vētras vidiņā. Iespējams, no šāda momenta esmu baidījusies lielāko daļu savas dzīves. Aizvien nezinu, kādēļ.
Vai tādēļ, ka toreiz trešajā/ceturtajā klasē aizmirsu tekstu visas skolas priekšā vai no patstāvīgi vērtējošā skatiena daudzu gadu garumā? Varbūt no vēl kā cita.

Reizē tas viss mazliet saista. Ja tā nebūtu, es jau sen būtu izvēlējusies klusu dzīvi, piemēram, kādā stipri non-human vidē, esot kapsargs. Vai kas tāds.

Vērmanītī sēdējā meitene ar plakātu klēpī, uz kura bija rakstīts ‘Jēzus nāk’. Parka otrā galā uz kāpnēm sēdēja vientuļš (vienatnīgs) vīrietis ar garu, sirmu bārdu.
Jāturpina strādāt pie gps precizitātes.

Nopirku K. smiltsērkšķu konfektes. Gribēju, lai mani kopā ar tām ieliek somā un nes uz mājām.

(always) FOMO the sun.

K. jautāja, par ko es domāju. Teicu, ka par moduļiem. Viņa vaicāja, kādiem moduļiem.
Par tiem, kuri, neskatoties uz to, vai ir pozitīvi vai negatīvi, galu galā ir pozitīvi. Par nebinaritāti, kas kaut kā kļūst par ‘viņi’. Par Skultes termināli, kuru vajag, jo runāsim par klimatu tad, kad arī mums būs nauda. Par brīžiem, kad gribas citādi, bet notiek kā vienmēr.
‘Pozitīvu skaitļu un nulles modulis ir vienāds ar pašu skaitli, bet negatīva skaitļa modulis ir vienāds ar skaitlim pretējo skaitli.’

Varbūt pie vainas tas, ka pilsētā zvaigznes var izskaitīt. Vismaz visi četri Matīsa kapos apglabātie Susekļi tagad zina visas atbildes.