Varbūt pagaidām uzgrūd šamo savu ģimenes locekļu aprūpē. Kas zi - moš pieradīsi (rezultātu negarantēju vēl 3 mēnešus vismaz, bet moš gada laikā kaut kas sanāk.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani tracina viņa miau, viņs mazās bērnišķīgās actiņas, viņa pieglaušanās un nadziņu trīšana pie kājas, viņs klusā dipināšana un murrāšana ielecot pa nakti manā gultā! Mani kaitina tā piena smarža, un kaķu barības smarža un tas, kā viņš gora dupsi, kad lāpačo pa istabu! ES vienkārši nevaru atrasties ar viņu zem viena jumta un neraudāt...

(Reply to this) (Parent)

Tas izklausās tik stulbi... Un man tiešām kačīši bija (varbūt ir) lielā vājība... Mīļākie dzīvnieciņi... Varbūt esmu ļauna savā dziļākajā būtībā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu neesi ļauna. Man kā lielai kaķumīlei teikt tev, ka katram kaķim ir savādāks raksturs, izdarības. Un tevi visdrīzāk tracina tas, ka sīkaļa nedara tāpat, kā tavs mirušais mīlulis. Tu mēģini atrast kaut ko līdzīgu, bet nekādu lielāku līdzību, kā "tas arī ir kaķis" tu nespēj saskatīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja viņš darītu, ko līdzīgu, kā Maxis, man liekas, ka man tas nepatiktu vēl vairāk...
Un tikko sapratu, ka nespēju pieņemt Maxa nāvi - pie Tava mirušais mīlulis un pie sava Maxa nāvi... tās asaras - viņas birst pašas, kā no tāda sasodīti sabojāta krāna!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana kaķa nāve ir viens no smagākajiem pārdzīvojumiem manas niecīgās dzīves laikā. Par to raudu vēl aizvien. Rītos, kad apjēdzu, ka esmu savu kaķīti redzējusi sapņos, raudu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir tā pat... un kad nu saprotu, kāda ir Tava sāpe - Tu man kļūsti tuvāka. Gribas tā riktīgi pateikt - ka viss būs labi, ka tā notiek un kā vēlāk būs vieglāk - es pati gribētu tam ticēt...

(Reply to this) (Parent)