Man domās kārtējais juceklis. Daudz vis kaut kas jādara, kas vēl nav izdarīts,jo vēl nav īstais laiks,bet laiks tuvojas. Ja es uzrakstītu visu uz lapas,varbūt tad rastos kārtības ilūzija. Diez vai.
Laiks tuvojas arī miegam,lai gūtu neviena nesolītu, kvalitatīvu atpūtu, taču miegs nenāk, kaut arī tam būtu jānāk. Miera zāles ir apsēstas pirms stundas. Es gaidu Tevi,Miegs, arī Tevi,Miers. Un Tevi,Labsajūta. Harmonija ir nesagaidāma. Bet es jau neesmu gaidījusi pietiekami ilgi. Cik ir pietiekami, kad jāmet miers?Vispār, gaidīšana ir starptelpa,kurā nekas(tā gluži nevar apgalvot), nenotiek. Es gribu labi justies ,nelietojot AD. (Lai gan..nevar nenovērtēt. Tās ir izglābušas dzīvību...lai gan ,nē..dzīvību man glābj bailes. Arī virzību nodrošina bailes. Tā šķiet,dažreiz.)