Sestdien pēc spēļu vakara braucām pie M uz mājām, lai nākamajā dienā viņam palīdzētu atskrūvēt skapi,kopā dotos geocaching.
Vakar pamostoties,man bija sajūta, ka aiziešu no šīs pasaules. Man bija bail sajukt prātā. Bija ļoti,liti slikti. Kaut kādas trauksmes nāca virsū. Fiziski bija ahujenna slikti. LL gatavoja plāno pankūku mīklu, pamanīja,ka nav kaut kas kārtībā (es nevarēju apstāties kratīt kājas), nāca skaut,mēs raudājām reizē. Tas bija silts,īsts un vajadzīgs apskāviens. M mums netuvojās, manuprāt, jutās neērti.

Ē man zvanīja, prasīja vēlreiz,kas īsti ar tām kanalizācijas smakām, sacīja,ka mēģinās atrisināt, ieminējās, ka droši varu mainīt dzīvesvietu,jo saprotot,ka komforts esot svarīgs,visu atmaksāšot. Man nav spēka neko vairs mainīt šajā sakarā. Kvēpinu vīraku, un pilinu auto atsvaidzinātāju. Uzzināju, ka šī ēka ir vecākā Pārdaugavā. Pagrabi esot aizbērti, māja neelpojot.


Pēc tam Ē man sāka uzdot jautājumus, kā, piemēram, cik augsts ir vēja ģenerators..Un salīdzināja manas atbildes ar savu studentu atbildēm..es visu atbildeju intuitīvi,man nebija ne jausmas. Viņš smējās, ka esmu nopelnījusi jau astotnieku. "Jums ir laba intuīcija un, izklausās, arī ātra reakcija orientēties savā zināšanu krātuvē! " Epastā man atsūtīja jautājumus, uzdevumus, ko varu izpētīt,izdarīt. Ka viņš raksta "ja ir vēlme pavingrot". Tas nenozīmējot, ka es tagad studējot vides zinātni, bet es varot darīt darbus un vākt portfolio.

Jāsaka, Šis ir ļoti neparasts pagrieziens. Nudien.