Ik nakti(patiesībā, drīzak uz rīta pusi) skatos stindzinošus murgus.




Nedēļas sākumā nejauši pamanīju pasākumu Robert's Books. Ieejot pagalmā, sapratām,ka nav isti ,kur apsēsties. Tad dzirdeju dobju:"Ilze!". Tas bija nepazistams virietis. Viņam blakus bija pazīstama seja. Tā bija akademijas K. Man bija pārsteigumīga sajūta, un loti priecīgi. Aicināja sēdēt blakus,un mēs ar prieku to arī darījām.
Viņi malkoja Staburagu,bet mēs mačas limonādi,tad ūdeni.
Lasījums sākās ar jauna vīrieša stalto augumu, neveikli pāršķirtām lapām,un fascinējoši medainu balsi. Ļoti piesātināts, blīvs teksts. Tads,ko varetu lasit augstāko aprindu cilvēks. Viņš pēc pasākuma pavaicāja musu kontaktus. Apstiprināju uzaicinājumu,mājās apskatījos profilu ...nu,jā..eleganti!
Pa īstam es klausījos tikai K un vēl vienu jaunu sievieti,kuras vārdu neatceros,bet kura sevi pieteica par dzejnieci.
K šis esot bijis pirmais publiskais lasījums. Sākumā varēja just uztraukumu,bet tad viņa sāka dzirksteļot.
Pec tam viņa man sacīja, ka atnākusi tāpēc, ka redzēja,ka esmu atzīmējusies. Es viņai esmu radījusi drošības sajūtu. Viņa bēra komplimentus, un viņas L arī.

Lasot jutos lieliski, jo manī klausījās. M pat aizmirsa mani nobildēt vai ierakstīt,jo bija ļoti koncentrējies uz lasījumu. Sajūta ir fantastiska. Man jāturpina rakstīt.

Atmosfēra bija kolosāla, tikai žēl, ka visi smēķēja, un dūmi nekādi nevēdinājās,tikai brīvajās.



M sacīja, ka Viņam skauž,ka es tik daudz rakstu par K1. (Dzejoļus par M,savās spēcīgajās emocijās,reiz esmu iznīcinājusi.) K1 ir bijusi diezgan iespaidīga iedvesma, to noliegt es nevaru.