Lasīt depozīta pudeles ,kāpt uz skatuves,ēst garšīgāko vīgn burgeru,dejot, vest tofu no Stokholmas, redzēt laimīgus cilvēkus, nokavēt praida gājienu(jo uniqlo),klausīt čujam, pirkt kopīgu somu (mūsu attiecibas kļūst arvien nopietnākas), bučoties ar tūtiņmutēm, rādīt kailās krūtis saulei un nepamanīt, ka blakus staigā pensionāri, pielavīties stirnām, smelties idejas mūsu mājai, dxirdēt ka siz sienas čukst,pamosties blakus, apvainoties, smaidīt,apbrīnot arhitektūru, uzņemt rēcīgas fotogrāfijas, justies labi,iepazīties ar cilvēkiem, staigāt pa centru mājas drēbēs.


Skaists piedzīvojums!



Ja tā padomā, tad kopā mēs veidojam neatkārtojamu ainavu ar brīnišķīgu reljefu un it viss ir skaisti.

Pēc trīs stundu miega,divu stundu sēdēšanas lidostā,stundas lidojuma,un pusstundas sēdēšanas ceļmalā, bija plāns iekrist gultā un ļaut sev miegu. Tiklīdz ieraudzīju skumjos augus dobēs, sāku tos laistīt ar iepriekš savākto lietusūdeni. Tam sekoja citi mājasdarbi,līdz sev biju "nopelnījusi" atpūtu. Nereti ir vainas sajūta vienkārši atpūsties. Es sev nolieku šķērsli, tikai pēc kura novākšanas sev pasaku, "tagad drīkst".


15 minūšu powernaps ievilkās uz 5h.

Jāliek modinātājs.
Man arvien mazāk gribās iet uz darbu. Uz vienu no tiem. Jāizpreperē, kāpēc šādas sajūtas.

Kā būtu labāk? Man nav visu atbilžu.