Es slāju caur dubļiem, kad līst, un kad esmu ciešā miegā.
Katrai ēnai ir atbalss,es dzirdu.
Man te salst un rūgta garša mutē.
Vai sāpes stimulē vairāk kā laime?
Drošāk būt piespiestam pie zemes.
Ja spēcīgāk līs, tad noslīkšu.
Vāciet prom to slīkoni un dodiet man elpot!