Rīts.

Urīna un cigarešu smaka.
Dzīves apreibināti, agonijas pilni ķermeņi,kroplā korī dzied - paēdušu baložu aplokā.
Viņš pienāk man pie manis skūpsta attālumā, un stāsta savu stāstāmo. Sejas vietā ir dziļas rētas.
- lūdzu, ejiet tālāk savu ceļu!
-ļauj man izstāstīt!
Gaļas mašīnā, ko dēvē par dzīvi, viņš bijis. Arī es.
Cilvēku, kurš sapnī mani sita un teica, ka mīl, es gaidu. Nemīl un nesit.
Bruģis ir salijis. Un es arī.