Tas atkarīgs, ja, piem., tu esi smuka, tad nebūtu brīnums, ka viņš jau ir nodročījis ar domām par tevi. Runājot par mani (tikai es un mani, mani, mani), es, bļe, tā nevaru - dročīt ar domām par reālu cilvēku. Es tikai tā, uz porņiku. Jo tad man tas cilvēks vēlāk kaut kad jāsatiek un, bļe, es uz viņu dročīju. Jebal. Kaut kā neērti savās domās tad droši vien būtu. Spraiga gaisotne būtu. Kaut gan... citi dara otrādi - lai nebūtu spraiga gaisotne, piem., grīdu špaktelējot, pirms tam kārtīgi nodročī, un tad, bļe, ir pohuj pilnīgi viss. Bļe, pajāt uz kucēm, no offense.

A ja tu, piem., nēesi smuka, tad tev vnk galvā sakāpis, čill.

Man jau pēc tava izklāsta izklausās, ka tam čalim tomēr ir tārgetēta spriedze.