Dažas stundas pirms pasākuma, puse no dalībniekiem paziņoja, ka nebūs. Tajā skaitā pasākuma vadītājs. Slimums. Arī es nejutos pārāk labi,taču saēdos paracetamolu, noofēnu un devos performēt. Sēžot boltā, pusotru stundu pirms pasākuma, rakstīju sev runājamo tekstu. Mans priekšnesums bija diezgan sūds, bet tas nekas. Es pirmo reizi dzīvē vadīju pasākumu. Ar kasjakiem,bet novadīju. AMEIZING sajūta! Šķiet, ka Aleponijā performēsim ne vienu reizi vien.
Pēcpasākuma socializēšanās gan ir totāli jāslīpē. Nesaprotu, kāpēc tas ir tik stīvi un awkwardīgi. Es gāju un sveicinājos un mēģināju mazsarunas,bet tāda neīsta sajūta.

Laiks boltot mājās. Rīt darba diena.

Es sevi mīlu par to,ka novadīju pasākumu, par to,ka garšīgi saštovēju kāpostus, par to ,ka uzdrošinos.