Pimpauša fiksās idejas

Bļa kaut kā parāva caureja uz grāmatu reviewiem.
Tātad mani cienījamie melnādainie draugi Jūsu uzmanībai - Atis Klimovičs - "Personiskā Latvija"
Sižets:
Autors ir močijis pa Latviju un intervējis vecus, sagrabējušus penšus, kas dzimuši 20. un agrākos gados. tad nu vecie sakārņi jamam ir stāstiījuši savus dzīves stāstu sākot ar savu bērnību, pirmās brīvalst laikiem, padomju gadiem līdz mūsdiemām.
Highlights:
Atceros stāstu par čali, kam manā uztverē ir čuguna pauti. Respektīvi jams cīnijies leģionā, pēc tam vadījis pretošanās kustību, un laidis no kājās nodevējos kā mušas vienlaicīgi ar viltotiem dokumentie dzīvodams like a boss. Šams divas reizes izveica atentātu pret Vili Lāci, diemžēl abas reizes Lācis nēsot bijis pareizajā mašīnā. Tad jamo kaut kāda mauka nostučījusi, jamo noķērusi čeka, bet šamam tak ir čuguna pauti, jams pratināšanas laikā, laikam čekas priekšņiekam iemauc ar vāzi pa galvu un piš prom, un būtu aizpisis arī, ja nebūtu sajaucis ārdurvis ar durvīm, kas ved uz pagalmu. Tad nu jamo tomēr noker, notiesā un aizsūta skatīties baltos lāčus (aizmirsu kālab jamo nenošāva uz vietas), tur jams netikai apskata baltos lāčus, bet arī paliek dzīvs, izmācāš par būvinženieri, grib, doties atpakāl uz Latviju, bet nelaiž, tā nu jams iemācās igauniski, dabuij Igaunijas pasi, un dzīvo cepuri kuldams. Vot, vārdu sakot, tas ir vecis ar pautiem.
Bilde:

P.S.
Highly Recomend