Pimpauša fiksās idejas

Vot, nosprāga pavisam manā īpašumā esošās abas peles (viena gandrīz pa visam), protams, es kā fundamentāls kapeikas pisējs piecietu viņu lēno aiziešānu līdz tās nobeidzās pilnībā (R.I.P). Vietā nopirku acijas preci par 3.19 (bļa, kā esmu izmeties). Pirmo vakaru biju starā: klusa, naktī no tās nespīd sarkan gaisma, kas traucē gulēt, nav patvaligu klikšķu un dubultklikšķu visnepiemērotākajos brīžos, nu vienvārd sakot pasaka ne pele. Bet skuju, otrajā dienā peles rulītis sāka čīkstēt, nē, nu nevis vienkārši čīkstēt, bet BĻAT, KUR NEIZTURAMI, KAITINOŠI ČĪKSTĒT. Nonācu pat tik tālu, ka biju pārvarējis slinkumu, un biju gatavs izjaukt to mēslu un iesmērēt to sūda rulli, bet huj, tam mēslam pat nevienas skrūves nav, tad gar rullīti iepilināju nedauz eļļas, kas protams nekādus rezultātus nedeva. Nu i pohuj, sāku pierast. ... Re....Re.., kur ir tas čīkstonis...

Šodien, fonā klausijos Saeimas sēdi, kurā balsos par prezidentu. Interesanti likās, ka tur gandrīz katrs bija sev sagatavojis baisi iespadīgu runu uz lapiņas, un nemitīgi kļūdijās, lasot savu garadarbu, vienlaicīgi skatoties lapiņā un uz klātesošajiem, taču neviens nerunājā no sirs bez iepriekš sagatavotiem reklāmas materiāliem. Protams, fona troksnis Saeimā vairāk atgādināja krogu, kur veči normāli ņem iekšā alu un skan dzīvā mūzika.