Mazās Mijas pasaules gaitas

jeb pa pasauli ar Susuriņu

9/23/15 10:44 am - Porto 21.09.2015.

Ta nu tas kaut ka notika. Pagajusaja gada planoju braukt uz Horvatiju, ari sogad (neaizbraucu), sogad aizbraucu uz Portugali. Celojuma metamorfoze.
Japiemin, protams, tas, ka gandriz neaizbraucu. Soreiz dzelzcela stacija ierados TIK neparasti agri - pusstundu pirms vilciena -, ka vilciens apmulsa un aizkavejas. Stacija apmulsa un pazinojumu nebija. Ta nu vienigais neapmulsusais bija uz simt lidzigiem jautajumiem atbildet spiestais konduktors, kurs teica, ka jaizkapj aiznakamaja pietura, un nepieciesamais vilciens sekos pec piecam minutem. Ta gluzi nebija, jo ari "nepieciesamais vilciens" bija aizkavejies. Tik loti aizkavejies, ka nolemis nepiestat divas pieturas, tostarp ari taja, kur man butu jaizkapj. Un seit nu tads konduktors, kas starp katriem paris vardiem ietur rokzvaigznes cienigu pauzi, saka, ka Mancestera japarkapj atkal cita vilciena, kas ari busot itin driz pec musu iebrauksanas tur. Izkapju Mancestera un secinu, ka ir Starptautiska Noveloto vilcienu diena - ari tresais banitis kavejas... rezultata lidosta esmu stundu velak ka planots, 50 min pirms izlidosanas, bet rindu, par laimi, nav, un pat sanak laika apostit gaisu un iepirkt vakarinas tax free zona.
*
Ielidoju Porto isi pec 20:00. Iss brauciens ar metro liniju E, un esmu centra, lai mekletu hosteli. Silts gaiss apnem mani jau pirmajos mirklos, visur ir uzkalnini, slipas ielas augsup un lejup no kalna, un balti zilam keramikas flizem klati nami. Skiet, ka eju pa tadu ka Caka ielu, kas kada dulluma lekme transporteta uz Dienvidiem - tuksa un ar daudz izgaismotiem uzrakstiem un maziem, jocigiem veikaliniem.
Satieku savu celabiedru hosteli, un mes aizejam uz baru ar nosaukumu "Bar", iedzeram teju un apedu graudzetu siermaiziti, gluzi ka opapa gatavotu. Tiek izkaldinats plans nakamajai dienai.
*
No rita - un si ir dala, par ko loti priecajos - hosteli dod brokastis. Paedam daudz un dodamies ekspoticija. Tas ir, dodos es ar iru gidu un grupu "bezmaksas" eksukursija (t.i., vina vardiem sakot, "ja tev patik - beigas atstaj dzeramnaudu, ja nepatik - dod man plauku. Bet ne parak stipru, jo seja tapat jau sarkana")... vinam ir daudz stastama un nepatik saule (ka jau tipiskam iram), tadel uz prieksu virzamies leni. Apskatam gan galveno laukumu (aleju?), Livraria Lello no arpuses, lielisku skatu uz otru krastu, Rua des Flores, ka ari dzelzcela staciju, kur vins zina stastit par katru attelu uz flizem, kuri atspogulo vesturiskos notikumus... bet pec 2h nolemju, ka tas ir par ilgu, un savu laiku varetu izmantot lietderigak un redzet vairak, ka ari pa celam uznemt bildes, kuras nav miljons parejo grupas dalibnieku, tadel dodos atpakal uz hosteli un savacu celabiedru.

Ejam meklet kukas un pusdienas. Pec isa mirkla atrodam lielisku piedavajumu tepat, tuvuma. Apkalpojosais personals ta isti angliski neruna, bet dod mums visu ko garsigu, un paliek arvien priecigak. Tad atapakl uz Rua des Flores, nogarsot vinu tradicionalas kukas - "natas", kas izradas mazi varita krema grozini no kartainas miklas. Vai kaut kas lidzigs. Tam klat - kafija par tikai (!) 1 euro.

Dienas programmas turpinajuma - pastaiga pa pilsetu, pari tiltam, sastapsanas ar vietejo suni, siamas kaki, kas snaipere pa logu, eleganti darza novietotu emaljetu vannu ar vel elegantakiem luzniem, un vistam. VISTAM! Pec tik izsmalcinatas pastaigas, protams, atkal moka izsalkums, un atrodam kafejnicu - sakuma skiet, bekereju - ar miljons mazam smalkmaizitem. Izradas, ka tur dod ari est.. un DAUDZ. Paedam otro, kafiju un maizites par 9 euro. ABI. UK, skiet, tada summa ir labi ja vienai personai par otro edienu.

Mierigs vakarins serbu kirurga un zviedru serfosanas instruktores kompanija, kuri ari apmetusies saja hosteli, runajot par zinatnes (ne)noteiktibu, (ne)veseligu dzivesveidu, un divriteniem, un nupat sevi atrodu jauna rita. Pedeja puse dienas Porto, talak ar vilcienu leja uz Dienvidiem - Faro, Sevilju un Algarves apvidus pludmalem.
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba