| |
[May. 2nd, 2022|08:50 am] |
nasta/apgrūtinājums.
bet, izrādās, tikai pati sev.
tagad tik to iemācīties/atcerēties/pieņemt. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2022|11:13 am] |
|
vertikalizēt savu pakaļu. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2022|12:29 pm] |
man ir mazliet apnicis tas iekšējais - gribu tā, lai labāk un mierīgāk visiem.
atkal kaut kādos sūdos iepinos, jo neizturēju, atvēru savu naivo muti.
manā vecumā vajadzētu taču beidzot sākt atcerēties, ka daži mīl intrigas un citus sūdus vairāk kā jebko citu, īpaši, ja jūtas kaut kā iedomāti aizvainoti, jo visi viņiem neklanās un uz ceļiem nelien apkārt. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2022|02:15 pm] |
man, cilvēkams, kurš gadā noskatās, iespējams, divas filmas, ir uzdots mājasdarbs - piecas filmas mēneša laikā.
ārprāts. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2022|10:19 pm] |
skatos atpakaļ atmiņā uz to mazo meiteni un pārņemt milzīga mīlestības sajūta.
tur tāds murgurkauls, tāda drosme un izturība, tāds intutīvas zināšanas spēks. un arī sāpes un vientulība.
saskaut, sakapmt, samīļot, sapaijāt, iespiest cieši, cieši azotē.
interesanti, ka šo sajūtot nodevības sajūta pazudusi. šķiet. katrā ziņā tik tieši to vairs nejūtu.
jāsāk šķetināšana. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2022|08:41 pm] |
nebiju domājusi, ka klavieru spēlēšana manā dzīvē noderēs vēl kādam bez manis pašas un savu emocionālo bangu izlīdzināšanai.
lai arī neesmu intensīvi spēlējusi tās pēdējos divdesmit gadus, pirksti tomēr šo to atcerās kaut klibo. kombinācijā ar interneta brīnišķīgajām iespējām, varēju ieaijāt cilvēku, kurš atrodas tūkstoš + kilometru attālumā, mierīgā miegā, lai šodien jau varētu ķerties klāt svarīgiem uzdevumiem atspēcināts un atpūties.
dzīve tāda interesanta štuka. |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2022|02:40 pm] |
pēdējā laikā daudz domāju par vienu konkrētu atmiņu un lēmumu pagātnē.
tas ir no daudz kā mani glābis un pasargājis, bet arī daudz ierobežojis un šobrīd traucē dzīvot pilnvērtīgāk.
domāju par tā atcelšanu un/vai mainīšanu, taču šeit piezogas nodevības sajūta pret mani pašu, lai gan liekot visu ekselī mainīšana ir prātīga un veselīga ideja.
tā ir ļoti interesanta sajūta - nodevība pret sevi. īpaši, kad šī "nodevība" patiesībā uzlabotu dzīves izjūtu. ar lielāko daļu citu iekšējo lēmumu - to maiņa/atcelšana/pārdomāšana - nav bijušas gandrīz nekādas šāda līmeņa pretestības. it bijušas bailes vai nedrošība par potenciālo jauno realitāti, taču nodevības - nekad. |
|
|
| |
[Mar. 24th, 2022|11:45 pm] |
ikpavasara aknu torte gatava rītdienai.
kolēģi tagad jau šo izstrādājumu par pavasara vēstnesi nodēvējuši.
redzēs kā rīt būs, šoreiz eksperimentēju uz pilnīgu dullo. cerams, garšos pēc kaut kā. |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2022|04:30 pm] |
krāsu tonis - viegli ņurcīta cūka. |
|
|
| |
[Mar. 10th, 2022|06:02 pm] |
jau kādu brīdi domāju par skolas beigšanu. beidzot varētu.
sāku pētīt nedaudz tuvāk savu darba ideju un pārņēma pilnīgs - es taču neko nezinu! |
|
|
| |
[Mar. 8th, 2022|12:35 pm] |
mēs neslīkstam.
ūdens līmenis ceļas. |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2022|09:30 am] |
lielisks svētdienas nakts sapnis.
atklāja vēzi, nogrieza krūtis.
pati noskuvu matus. bet turpināju staigāt kreklkleitu veidīgos tērpos.
un uz ielām man piesējās, kāpēc es tāds nepareizs vīrietis.
labrīt. |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2022|11:34 pm] |
a vot kā būs pēc tam?
tas mani vairāk biedē. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2022|02:35 pm] |
pielāgosimies kvalitatīviem plānojumiem. |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2022|04:03 pm] |
slīdošais covid grafiks |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2022|01:44 pm] |
savām ikmēneša lekcijām pētu tēmu.
fragments no #LFK Ak-49-15:
Karš sen bija beidzies, bet krievi vēl daudzus, daudzus mēnešus turpināja šaudīt no visādiem pašu un vācu stobriem. Visvairāk cieta km un piketu stabiņi, savrup augoši koki, ceļa rādītāji u.t.t., nemaz nerunājot par mēnesi, mākoņiem un vispār zilo gaisu, kuriem tika sadots visvairāk. Šaudīja visās malās dienu un nakti. Mēs tikām radināti pie garām skrejošu ložu dziesmas. Sevišķi tumsā varēja priecāties par garām skrejošu ložu spīdošo trajektoriju. Dažkārt arī padzīvoto māju dūmeņi kļuva par mērķi automātiskiem ieročiem. Vai tas, piemēram, nebija lielisks skats, kad tovarišči, mežmalā paslēpušies, ar vācu „kaulzāģi” šķaidīja „Dapēnu” skursteni un „iedzimtie” metās kur kurais ...? Katrā dīķī un ezerā sprāga rokas granātas un mīnas. Tur viņi zvejoja zivis. Un tad vēl tā nebeidzamā iluminācija! Ieguvuši lielus krājumus vācu daudzkrāsaino raķešu, aziāti priecājās kā mazi bērni. Kas par to, ka dažā raķete nokrita uz mājas jumta, un ēka nodega. Tā, starp citu, tika nodedzināta Valsts dārzniecības kantora ēka / netālu no Kandavas stacijas/. / Sevišķi nikni krievi bija pret mūsu suņiem., kuri bieži izjauca vissmalkākos „aptīrīšanas” darbus. Ne mazums mūsu četrkājaino sargu krita, vai tika nošauti, savu dienesta pienākumu pildot.Arī mans lielākais suns tā tika ievainots. Atveseļojies tas pret krieviem maigāks nekļuva. Vispār savu naidu neviens pret atbrīvotājiem nepauda kā mūsu suņi. Reiz kāds zaldāts manā priekšā nopūtās, ka pat latviešu suņi viņus neieredzot! / Cik vācieši bija kāri uz sviestu un speķi, tik krievi uz „samogonku”. Neapnikuši viņi siroja pa mājām apkārt, „ļergu” meklēdami. Slepenie tecinātāji, tad arī rāvās vaiga sviedros. Tāpēc arī tanīs mājās vai viņu kaimiņos apdzirdinātie krievi iztaisīja sevišķus tračus, jo tovarišči taču neprot dzert no peņģerotiem, viņi kampj iekšā veselām alus glāzēm vai pudelēm uz reizi. Nadzīgi viņi apmeklēja kulšanas talkas un grūti bija no viņiem atkratīties. Tuvējās „Priežkalnu” mājās, kur saimnieks pats ir krievs, biedri kulšanas talkā tā tika piedzirdīti, ka starp viņiem un ne mazāk piedzērušiem pārējiem talceniekiem izcēlās asiņains konflikts, pie kam ciemiņus smagi piedauzītus izsvieda laukā. Nākošā dienā es skatos un brīnos: divi vācu tīģertanki, aplipuši ar trīsdesmit sarkanarmiešiem, smagi krāgdami, rāpjas pa stāvo nogāzi uz Priežkalnu nogāzi augšā uz kaimiņu māju, kur tagad pārvietojusies kuļmašīna ar vairākiem vakardienas kautiņa dalībniekiem. Smago tanku uzbrukums kuļmašīnai bija visai enerģisks: kūlēji pašķīda uz visām pusēm. Sevišķi smagi cieta mans nākamais kaimiņš Antons Ģipters, kurš iepriekšējā vakarā kādu zemē nogāztu krievu bija dauzījis ar revolvera spalu pa deniņiem. Izālējušies un iztukšojuši saimnieka alus mucu, Padomju Savienības varoņi ar savu leitnantu priekšgalā triumfiāli atgriezās Pūres stacijas nometnē.
šodien šādi stāsti kopā ar ziņām un vecmammas bērnības stāstiem virpuļo pa manu galvu. |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2022|12:12 pm] |
|
iestājies vecums, kad sāk vilkt uz rozā krāsu toņiem. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2022|05:38 pm] |
izkustināju 35 gadus vecu paklāju.
šķiet, būt nepieciešama profesionāla palīdzība. kāds brīnumdaris, kas var izsvēpēt kultūrslāņus. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2022|07:28 pm] |
visādas skaudības un skaudībiņas lien ārā.
jak. |
|
|