|
Sep. 17th, 2021|04:35 pm |
ne savā galvā, ne realitātē galīgi neesmu ne kārtīgākais, ne rūpīgākais, ne akurātākais vai precīzākais cilvēks.
bet, kad darbojoties ieslēdzas tas brīnišķīgais plūsmas stāvoklis, manī uzrodas šis kaut kāds rūpīgums un vēlme pēc precizitātes un akurātuma un vispārējas rūpības lietās un vietās. lai skaistāk, lai labāk, lai nākošajam cilvēkam lietojamāk un vieglāk un priecīgāk.
dvēseli mazliet aizlauž katra reize, kad šis stāvoklis un tā blaknes ir jāpabīda malā, jo tas īsti nav tas par ko maksā, vai kas būtu šādā nozīmē vajadzīgs, vai kādu bez manis interesētu.
un tad uznāk dusmas. tādas netaisnīgas, bērnišķīgas un ļoti virspusējus komentārus un izsaukumus radošas. reizē dusmas un arī apbrīns par cilvēku spēju pilnīgi mierīgi pārdot sūdu un citu spēju to pirkt un uzdot par labu/pietiekamu.
lai gan arī saprotu - kad esi novedies stāvoklī, kad sūds ir vienīgais, kas iznāk, tad jau ir pofig. un kas maksā, tas pasūta mūziku.
kā tur bija tai vienā ekonomikas lekcijā, kur kvalitāte bija nodefinēta vienkārši kā prasību piepildīšana? lai arī loģiski un pareizi, pirmo reizi dzirdot pretojos šai definīcijai, piekrītu. bet tas ne iepriecina, ne iedvesmo.
vispār liekas, ka darīt kaut ko labāk paliek tikai kā iekšējas savādāk nevarēšanas parādība. un bērnišķīga iegriba - vot gribu tā.
un tad nu es sēžu visa skumja un dusmīga, purpinu un strādāju ar failiem, ko devuši alma mater piesaistīti cilvēki, un ir bezgalīgs kauns un nesaprotu caur kādu dirsu un cik reizes ir tas fails jāsavelk, lai pilnīgi vienkāršas lietas padarītu neiespējamas un nelietojamas. un šie vēl taisās jaunu programmu tieši par piesaistītu tēmu taisīt, jau uztaisījuši, ha!
sēdi un nesaproti, pati anomālija, laiki savādāki, vai vienkārši visi, kas sevi sauc par speciālistiem tiešām ir dārgi un pilnīgi idioti? redzu un nespēju noticēt. |
|