| |
[Apr. 17th, 2022|08:41 pm] |
nebiju domājusi, ka klavieru spēlēšana manā dzīvē noderēs vēl kādam bez manis pašas un savu emocionālo bangu izlīdzināšanai.
lai arī neesmu intensīvi spēlējusi tās pēdējos divdesmit gadus, pirksti tomēr šo to atcerās kaut klibo. kombinācijā ar interneta brīnišķīgajām iespējām, varēju ieaijāt cilvēku, kurš atrodas tūkstoš + kilometru attālumā, mierīgā miegā, lai šodien jau varētu ķerties klāt svarīgiem uzdevumiem atspēcināts un atpūties.
dzīve tāda interesanta štuka. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2022|10:19 pm] |
skatos atpakaļ atmiņā uz to mazo meiteni un pārņemt milzīga mīlestības sajūta.
tur tāds murgurkauls, tāda drosme un izturība, tāds intutīvas zināšanas spēks. un arī sāpes un vientulība.
saskaut, sakapmt, samīļot, sapaijāt, iespiest cieši, cieši azotē.
interesanti, ka šo sajūtot nodevības sajūta pazudusi. šķiet. katrā ziņā tik tieši to vairs nejūtu.
jāsāk šķetināšana. |
|
|