| |
[Oct. 4th, 2021|03:41 pm] |
svētdiena bija viena no Tām dienām.
no rīta cepu brokastis, kas man ir neraksturīgi. gan cept, gan brokastis. un apdedzināju pirkstu eļļā, bet ne līdz čūlai.
priekšpusdienā biju piedzīvojumā uz mežu, atradām kaut kādu bunkuru, sava suņa prātīguma izlutināta un noguruma neuzmanības dēļ pamanīju, ka suns krīt šahtā ar galvu pa priekšu tikai, kad šī jau pusceļā iekšā. veicām glābšanas operāciju un sunim ne skrambiņas.
par navigāciju arī esmu dusmīga uz piedzīvojumu biedru, bet tad krietni pēc izlamāšanās atcerējos, ka ar vārdiem precīzi neizteicu, kas man ir vajadzīgs, lai guruma stāvoklī normāli varētu funkcionēt.
viss it kā kārtībā, bet arī nav. darba stress un dīvainā svētdiena manus nervus ir tā satricinājusi, ka vēl šodien savā galvā peldu un saskare ar realitāti ir visai neesoša. un tas deadline arī.
ceru, ka nākošnedēļ lietuva un polija neaizklapēsies ciet mums, lai var aizbraukt ciemos un pabūt vidē, kur valodu nesaprotu un būt mieriņā un atpūtā. |
|
|